Lapu plēšana un mešana – tik asu reakciju no oponentiem izraisīja jaunais likums, kas Izraēlu pasludina par ebreju valsti. Arābu valodai atņemts oficiālais statuss, un par vienīgo valsts valodu atzīta ebreju valoda. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu to nosauca par vēsturisku momentu.
"Es atgādinu, tā ir mūsu – ebreju valsts. Pēdējā laikā cilvēki cenšas destabilizēt šo valsti un mūsu eksistenci un tiesības. Tāpēc šodien mēs tās esam iecirtuši akmenī," norādīja Izraēlas premjers.
Lai arī jaunie likumi nostiprina jau 1948.gadā pieņemto Izraēlas neatkarības deklarāciju, kas Izraēlu definē kā ebreju valsti, opozicionāri norāda – tas vēl vairāk diskriminēs valstī dzīvojošos arābu minoritāti. Tādu ir aptuveni 20%, no kuriem lielākā daļa palestīnieši.
"Šis likums iedibina aparteīda sistēmu pret palestīniešu tautu un ievieš etniskās tīrīšanas politiku, lai viņus izraidītu no valsts, kas ir domāta tikai ebrejiem," sacīja Palestīniešu atbrīvošanas organizācijas pārstāvis Vasels Abu Jusefs.
Arī pašu ebreju vidū domas par jauno likumu dalās.
"Es domāju, ka tas ir diskriminējošs un nedemokrātisks likums, kas man kā Izraēlas pilsonei liek vilties. Likums kaitē minoritātēm un tādējādi kaitē mūsu nodomiem par vienlīdzību," sprieda Izraēlas iedzīvotāja Inbara.
Lai gan Izraēlas arābiem vismaz likumīgi ir tādas pašas tiesības kā ebrejiem, viņi bieži vien sūdzas par diskrimināciju darba tirgū, izglītībā un pakalpojumu saņemšanā. Vēl sliktākā situācijā ir okupētajās teritorijās dzīvojošie palestīnieši.
Tā kā jaunajos likumos vēlreiz apliecināts Jeruzalemes kā ebreju galvaspilsētas statuss un ebreju nometņu būvniecība okupētājas teritorijās atzīta kā nacionālajām interesēm atbilstoša, tas draud izraisīt jaunu vardarbības vilni vienā no senākajiem Tuvo Austrum konfliktiem.