ĪSUMĀ:
- Izraēlas valdība strauji rīkojas, lai mazinātu Covid-19 izplatību.
- Pēc panākumiem ierobežojumi tika atcelti, sākās otrais saslimstības vilnis.
- Infektologi uzskata, ka par Covid-19 otro vilni ir atbildīga Netanjahu valdība.
- Eksperti kritizē arī sabiedrību, jo daudzi neievēro prasības.
- Tagad valdība ieviesa jaunus ierobežojumus, bet daļu lēmumu atcēla parlaments.
- Pandēmija kaitēja Izraēlas ekonomikai, auga bezdarbs, cieta tūrisma nozare.
- Izraēlu ir pārņēmuši protesti pret valdības stratēģiju un ekonomikas lejupslīdi.
- Netanjahu paziņoja, ka ikvienam piešķirs 190 eiro pabalstu.
- Lēmumu par pabalstu kritizē, jo to saņems ari bagātnieki.
- Strauji samazinājusies Netanjahu popularitāte.
Pēc koronavīrusa Covid-19 globālās pandēmijas sākuma Izraēla strauji rīkojās, lai ierobežotu slimības izplatību. Valdība slēdza valsts robežas un ieviesa stingrus iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus. Tas deva rezultātus, un jau maija sākumā valdība sāka mīkstināt ierobežojumus.
Daudzi Izraēlu izcēla kā piemēru cīņā pret bīstamo vīrusu.
Taču prieki bija īsi, jo šomēnes Izraēlā atkal strauji pieauga inficēšanās ar Covid-19. Atsevišķās diennaktīs reģistrēti gandrīz 2000 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta ziņu aģentūra AP.
Deviņu miljonu iedzīvotāju lielajā valstī līdz šim ir reģistrēti vairāk nekā 52 000 koronavīrusa inficēto. No tiem gandrīz 30 000 ir aktīvi saslimšanas gadījumi. No vīrusa izraisītām komplikācijām miruši vairāk nekā 400 cilvēki, liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes apkopotā informācija.
Infektologi uzskata, ka par Covid-19 otro vilni Izraēlā ir atbildīga premjerministra Benjamina Netanjahu valdība, kas pārāk strauji esot atcēlusi ierobežojumus.
Eksperti kritizē arī sabiedrību, jo daudzi izraēlieši publiskās vietās nevalkā sejas aizsargmaskas, neievēro sociālo distancēšanos un nerūpējas par personīgo higiēnu.
Valdība pagājušajā nedēļā ieviesa jaunus ierobežojumus, lai sabremzētu vīrusa izplatību. Turpmāk piektdienās un sestdienās būs slēgti veikali, iepirkšanās centri un skaistumkopšanas saloni. Iekštelpās vienkopus drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēku, bet ārā – ne vairāk par 20.
Taču Ministru kabinets ir saskāries ar parlamenta pretestību. Likumdevēji šonedēļ atcēla valdības lēmumu nedēļas nogalēs slēgt trenažieru zāles, pludmales un publiskos peldbaseinus.
Koronavīrusa pandēmija ir nodarījusi lielu kaitējumu Izraēlas ekonomikai.
To spilgti apliecina dramatiskais bezdarba pieaugums. Gada sākumā bez darba bija tikai 3,9% izraēliešu, bet pašlaik bezdarba līmenis pārsniedz 20%.
Covid-19 krīze ir smagi iedragājusi vienu no valsts svarīgākajām nozarēm – tūrismu. Tūristu autobusi nekursē, viesnīcas ir tukšas, bet daudzi suvenīru veikali jau mēnešiem ir slēgti.
Izraēlas Lidostu pārvalde šonedēļ paziņoja, ka vairumam ārzemnieku iebraukšana valstī būs liegta vismaz līdz 1. septembrim.
Izraēlu ir pārņēmuši protesti. Demonstrācijas, kurās piedalās dažādu paaudžu un sociālo slāņu pārstāvji, notikušas visās lielākajās valsts pilsētās. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar valdības stratēģiju cīņā pret Covid-19 un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Protestētājs Daniels Tīders stāstīja, ka daudzi izraēlieši ir nonākuši neapskaužamā situācijā.
“Mēs nestrādājam jau gandrīz piecus mēnešus. Diemžēl vairums no mums nav saņēmuši nekādu kompensāciju no Izraēlas valdības. Tā ir traģēdija. Kā gan mēs varam pabarot savas ģimenes un samaksāt saviem darbiniekiem, ja piecus mēnešus mums nav bijuši nekādi ienākumi,” Tīders sacīja intervijā televīzijas kanālam “CBN News”.
Jeruzalemes iedzīvotāja Jifata, kura piedalījās protestos pie premjera biroja, uzskata, ka Netanjahu rūp tikai palikšana pie varas, nevis ierindas iedzīvotāju grūtības.
“Uzskatu, ka šīs valdības galvenais uzdevums ir aizsargāt Netanjahu, nevis aizsargāt mūsu veselību vai šīs valsts pilsoņus. Esmu šeit, lai protestētu pret korumpēto valdību un tās mēģinājumiem ieviest diktatūru. Es vēlos demokrātiju. Es vēlos brīvu un godīgu valsti. Es vēlos panākt, ka šī valdība padzen pašreizējo premjeru un sāk aizsargāt mūs,” sieviete sacīja ziņu aģentūra “Ruptly”.
Maijā pret Netanjahu sākās tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām korupcijā, krāpniecībā un varas ļaunprātīgā izmantošanā. Ilggadējais premjers sev izvirzītās apsūdzības noliedz un uzskata šo lietu par politisku pasūtījumu.
Lai mazinātu sabiedrība neapmierinātību, Netanjahu paziņoja, ka katrs Izraēlas pilsonis saņems vienreizēju pabalstu 750 šekeļu (190 eiro) apmērā. Viņš mudināja šo naudu izlietot, pērkot Izraēlā ražotas preces.
Premjera plāns izpelnījās bargu kritiku, jo valsts izdalīto naudu saņemtu ne tikai tie, kuriem tā ir ļoti nepieciešama, bet arī bagātnieki.
Covid-19 krīzes laikā strauji ir samazinājusies Netanjahu popularitāte. Aprīlī 30% izraēliešu bija neapmierināti ar Netanjahu darbu, bet šomēnes valdības vadītājam neapmierinošu vērtējumu ir piešķīruši 60% iedzīvotāju.
