Komentētāji norāda, ka tieši Gancs no valdības krišanas ir vislielākais zaudētājs, taču arī Netanjahu uzvara nebūs viegla.
Pēc dažu mēnešu relatīvas stabilitātes un koalīcijas valdības, kurā bija pārstāvētas divas lielākās politiskās partijas – labējā partija “Likud” un centriskā Zilā un baltā partija - , Izraēla ir atkal nonākusi politiskajā krīzē un jaunu vēlēšanu priekšā.
Nespējot vienoties par valsts budžetu, parlaments tika atlaists un izsludinātas divu gadu laikā jau ceturtās parlamenta vēlēšanas, kuras notiks nākamā gada martā.
Gan pašreizējais premjers Netanjahu, gan Zilā un baltā partijas līderis Benijs Gancs vēl pirms balsojuma noradīja, ka nevēlas jaunas vēlēšanas laikā, kad valsti arī ir skārusi koronavīrusa pandēmija. Taču ilgi novērojamās politiskās domstarpības gan abu līderu starpā, gan Ganca vadītā politiskā spēka iekšienē tomēr ir ņēmušas virsroku.
Netanjahu otrdien paziņoji, ka Benijs Gancs esot pievīlis abu pušu starpā noslēgtās koalīcijas vienošanās. Nākamajās vēlēšanās premjers aicinājis balsot par viņa vadīto partiju “Likud”, jo tieši viņa vadībā esot palielinājusies valsts drošība, ir noslēgti miera līgumi ar vairākām arābu valstīm, kā arī ierobežotas Irānas kodolambīcijas.
Netanjahu arī ir pārliecināts par uzvaru, jo kreisajiem spēkiem pat teorētiski nebūšot iespēju izveidot nākamo valdību.
“Vienīgais veids, kā šiem politiķiem izveidot valdību, ir savienot Centrisko “Yesh Atid” partiju ar kreisajiem. Viņi var nākt klajā ar dažādiem paziņojumiem par to, cik viņi ir labēji domājoši un tā tālāk, bet cita ceļa nav. Vienīgais veids, kā izveidot labējā spārna valdību bez centristiem, kā sasniegt mērķus un nodrošināt pilnvērtīgi strādājošo valdību, ir balsot par partiju “Likud”. Un tikai par “Likud”,” paziņoja Netanjahu.
Par lielāko zaudētāju šajā cīņā tiek uzskatīts Zilā un baltā partijas līderis Benijs Gancs, kuram līdzšinējais koalīcijas līgums rotācijas kārtībā solīja premjerministra krēslu nākamā gada novembrī.
Taču, visticamāk, Gancam neredzēt premjera krēslu, turklāt arī viņa politiskā nākotne ir apšaubāma.
Savulaik pieņemtais lēmums iesaistīties koalīcijas valdībā ar Netanjahu noveda pie sašķelšanās viņa partijā un pašlaik no lielākā spēka līdera Benijs Gancs ir kļuvis par politiķi, kuram būs jācīnās vispār par iekļūšanu parlamentā.
Komentētāji uzskata, ka Netanjahu jebkurā gadījumā būtu mēģinājis nepieļaut Benija Ganca kļūšanu par premjeru, taču viņš būtu devis priekšroku vēlēšanām vasaras vidū.
Tobrīd jau varētu būt jūtamas sekas iedzīvotāju vakcinācijai pret Covid-19 un tas varētu kalpot par veiksmes stāstu. Vēlēšanas martā nav arī īpaši piemērotas, jo jau februārī Netanjahu jāstājas tiesas priekšā par apsūdzībām kukuļošanā, krāpšanā un varas ļaunprātīgā izmantošanā.
Papildu tam Netanjahu izaicinājumu ir metis arī no partijas “Likud” aizgājušais un partiju “Jaunā cerība” izveidojušais Gideons Saars.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā Izraēlas valdība tika izveidota vien šī gada maijā. Pirms tam Izraēla ir bijusi bez valdības vairāk nekā gadu, jo pēc trim secīgām vēlēšanām neviena partija nav spējusi izveidot vairākuma koalīciju parlamentā. Pēdējās parlamenta vēlēšanās 2. martā izšķirošu vairākumu neizdevās iegūt ne premjera Netanjahu labējam blokam, ne Ganca kreisajam blokam.
Netanjahu pārstāvētā labējā partija "Likud" izcīnīja 36 no 120 Kneseta deputātu vietām. Kopā ar sabiedrotajiem "Likud" kontrolē 58 vietas, kas ir par trim vietām mazāk nekā nepieciešams vairākumam. Tikmēr Netanjahu galvenā sāncenša bijušā bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Ganca pārstāvētā centriskā partija "Zilais un baltais" ieguva 33 mandātus. Tomēr Gancam atbalstu izteikušas citas partijas, kurām kopā ar "Zilais un baltais" parlamentā ir 61 vieta.
