Palestīnieši izteica asu kritiku Izraēlai jau svētdien, kad Telaviva paziņoja par ebreju kolonistu apmetņu paplašināšanu Jordānas Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, izbūvējot aptuveni 1200 jaunu dzīvokļu. Otrdien kļuva zināms, ka Jeruzalemes pašvaldība apstiprinājusi vēl vairāk nekā 900 jaunu ebreju kolonistu mājokļu būvniecību Austrumjeruzalemē.
Tas nozīmē, ka pēdējo dienu laikā Izraēlas ir paziņojusi par kopumā vairāk nekā 2000 jauniem mājokļiem palestīniešu teritorijās. Notiekošais izraisījis jaunu krikas vilni un brīdinājumus. Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas izpildkomitejas loceklis Jasers Abeds Rabo otrdien paziņoja, ka koloniju paplašināšana ir „bezprecedenta”, un draud izgāzt miera sarunas, pirms tās vēl ir sākušās.
Divas nedēļas pēc sākotnējām izraēliešu un palestīniešu sarunām Vašingtonā, trešdien paredzētā nākamā kārta, kurai jānotiek Jeruzalemē. Šīs ir pirmās miera sarunas pēc trīs gadu pārtraukuma, un atgādinām, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izjuka iepriekšējās, bija ebreju koloniju paplašināšana.
Izraēla kritiku noraida, un uzsver, ka līdz šim visas ierosinātās miera iniciatīvas paredzējušas, ka konkrētās apmetnes divu valstu risinājuma ietvaros kļūst par Izraēlas teritoriju. Turklāt, iepriekš palestīnieši ir izteikuši gatavību piekrist nelielu teritoriju apmaiņai. Tomēr Palestīnas delegācijas vadītājs Saebs Erakats ir izteicies, ka Izraēlas valdības soļi „iznīcina divu valstu risinājumu.”
Vēl pirms otrdienas jaunumiem, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš pēdējos mēnešos kopš stāšanās amatā aktīvi centies panākta miera procesa atsākšanu, pauda uzskatu, ka sarunas neizjuks. Viņš centās nomierināt situāciju, paziņojot, ka konkrēto apmetņu paplašināšanas plāni „zināmā mērā bija sagaidāmi”, piebilstot, ka, viņaprāt, to saprot arī palestīnieši. Atkārtoti uzsverot ASV pozīciju, ka ebreju kolonijas ir nelikumīgas, Kerijs tomēr aicināja saglabāt mieru un steidzami turpināt sarunas:
„Es domāju, ka notiekošais pasvītro to, cik svarīgi ir steidzami sēsties pie sarunu galda un atrisināt jautājumus par apmetnēm. To vislabāk ir izdarīt, atrisinot drošības un robežu problēmu. Tiklīdz būs atrisināti drošības un robežu jautājumi, būs atrisināts kolonistu apmetņu jautājums.”
Vienlaikus Izraēlā neapmierinātību sabiedrībā izraisījis Izraēlas valdības lēmums vairāku mēnešu garumā, paralēli sarunām, atbrīvot 104 palestīniešu ieslodzītos, kas bijuši notiesāti par dažādiem uzbrukumiem. Naktī uz trešdienu paredzēts atbrīvot pirmos 26, viņus nogādājot Gazas joslā vai Rietumkrastā. Telavivā protesta akcijā piedalījās vairāki simti cilvēku. Otrdien Izraēlas augstākā tiesa noraidīja upuru tuvinieku prasību ieslodzītos neatbrīvot, jo tas bija valdības politisks lēmums.
