Izmeklēšanas komisija kritizē Lielbritānijas iesaistīšanos iebrukumā Irākā 2003.gadā

Lielbritānija Irākas karā iesaistījās, pirms bija izsmeltas visas miermīlīga risinājuma iespējas; Sadama Huseina radīto draudu novērtējums bija pārspīlēts, bet vienlaikus nepietiekami novērtētas bija iebrukuma sekas. Šādi ir Irākas kara izmeklēšanas komisijas septiņus gadus gatavotā ziņojuma secinājumi. Tajā kritiski novērtēta Lielbritānijas iesaistīšanās ASV vadītajā iebrukumā Irākā 2003.gadā.

Irākas kara izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs lords Džons Čilkots paziņoja, ka tolaik gāztais bijušais Irākas līderis Sadams Huseins „neapšaubāmi bija brutāls diktators, kas uzbruka Irākas kaimiņiem, un apspieda un nogalināja daudzus paša tautiešus”.

Bet ziņojuma mērķis bija izvērtēt, vai bija pareizi un nepieciešams 2003.gada martā iebrukt Irākā, kā arī – vai Lielbritānijai vajadzēja būt labāk sagatavotai tam, kas sekoja.

Un saskaņā ar Čilkota teikto, atbilde uz šiem jautājumiem ir “visticamāk - nē”: „Esam secinājuši, ka Apvienotā Karaliste izšķīrās pievienoties iebrukumam Irākā, pirms bija izsmeltas atbruņošanās miermīlīgās iespējas. Karadarbība tobrīd nebija pēdējā iespēja.

Neskatoties uz izsmeļošiem brīdinājumiem, iebrukuma sekas nebija pietiekami novērtētas.

Plānošana un gatavošanās Irākai pēc Sadama Huseina bija pilnīgi neatbilstoša.”

Kā pamatojums iebrukumam toreiz tika minēti Huseina rīcībā esošie masu iznīcināšanas ieroči, lai gan tie tā arī netika atrasti. Ziņojumā par to pilnībā vainoti izlūkdienesti, taču arī valdība „pārvērtējusi liecību stingrību” par Irākas spējām un nodomiem.

Vairāk nekā 150 tūkstoši irākiešu bija gājuši bojā līdz brīdim, kad Lielbritānijas spēki no Irākas aizgāja 2009.gadā. Dzīvību zaudēja 179 britu karavīri, un daudzi tuvinieki neizslēdz, ka publicētais ziņojums varētu būt pamats tiesvedībai pret toreizējo premjeru Toniju Blēru un citām amatpersonām.

Bojāgājušo karavīru radinieki pēc ziņojuma nolasīšanas medijiem uzsvēra, ka tas nedrīkst atkārtoties. Viņi arī uzsvēra, ka tagad būs nepieciešams ilgāks laiks, lai iepazītos ar šo ziņojumu, un tikai tad varēs spriest, kāda būs turpmāka rīcība. Ja ziņojumā būs norādīts uz kādu amatpersonu nelikumīgu rīcību vai savu pilnvaru pārsniegšanu, bojāgājušo ģimenes izmantos likumīgas iespējas vērsties pret šiem cilvēkiem. 

Lai gan bojāgājušo karavīru radinieki izvairījās vainot kādu konkrēti, viena bojāgājušā karavīra māsa Sāra Okonora emocionāli, neslēpjot asaras, sacīja, ka ziņojums lika viņai atgriezties pagātnē un atkal izjust sāpes. Viņasprāt, pasaulē ir tikai viens vissliktākais terorists un tas ir toreizējais britu premjers Tonijs Blērs.

Savukārt Blērs pēc ziņojuma publicēšanas paziņoja, ka tolaik rīkojās „godprātīgi un uzskatot, ka tas ir labākais valsts interesēs”, bet sacīja, ka uzņemas „pilnu atbildību par jebkādām kļūdām”.

„Tolaik īstenotais izlūkdienestu informācijas izvērtējums izrādījās nepareizs. Sekas izrādījās asiņainākas, nekā jebkad varējām iedomāties. Koalīcija savu rīcību plānoja, balstoties uz vieniem faktiem par situāciju uz vietas, bet realitātē saskārās ar citiem.

Tauta, kuras cilvēkus gribējām atbrīvot no Sadama ļaunuma, tā vietā kļuva par upuri kopienu terorismam. Par šo visu es izsaku dziļāku  nožēlu un atvainošanos, nekā varat iedomāties,” sacīja Blērs.

Ziņojums apstiprina sen izskanējušās aizdomas, ka Blērs lēmis Lielbritānijai nostāties uz kara takas jau 2002.gada jūlijā, kad nosūtījis vēstuli Bušam ar vārdiem "Es būšu ar tevi, lai tur vai kas". 

Ziņojumu komentēja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons: “Mēs, protams, varam tērēt daudz laika, runājot par lēmumiem, kas noveda pie kara. Bet es uzskatu, ka vissvarīgākais mums visiem ir domāt, kā panākt, lai   valdība strādā labāk, pieņem labākus lēmumus, kas ir juridiski pamatoti. Tas būtu labākais, ko varētu vēlēties pēc šīs izmeklēšanas.” 

Irākā vardarbība starp kopienām un teroruzbrukumi turpinās joprojām. Nedēļas nogalē sprādzienā Bagdādē, par ko atbildību uzņēmās grupējums „Islāma valsts”, bojā gāja vismaz 250 cilvēki. Tas bija asiņainākais šāda veida uzbrukums kopš 2003.gada ASV vadītā iebrukuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt