Šāds secinājums pieņemts, ņemot vērā abus galvenos samita jautājumus: pirmais – iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, otrais – patvēruma meklētāji.
Kemerons par visietekmīgāko atzīts, jo viņš ir iniciējis ES reformas un ar viņu rēķinās, pieņemot dažādus lēmumus. Merkeles viedoklis allaž ir svarīgs, savukārt Renci ir ļoti aktīvs publiskajās debatēs, un Itālija ir viena no valstīm bēgļu krīzes epicentrā.
Stipri ēnā ir palicis Francijas prezidents Fransuā Olands, jo migrācijas jautājumā viņš izvēlas vairāk paklusēt, lai neizraisītu kritiku no opozīcijas pats savā valstī.
No ES amatpersonām vislabākajā pozīcijā ir ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš spēj būt diplomātisks. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers padarījis savu situāciju grūtāku, atklāti spiežot dalībvalstis darīt to, ko tās nevēlas.
Bet Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca ietekme samitā var izpausties tikai vienā – Lielbritānijas izstāšanās jautājumā.
No Austrumeiropas visvairāk var nākties rēķināties ar Polijas premjeri Beātu Šidlo. Viņas pozīcijas abos jautājumos ir pamanāmas. Tas ir pretstatā Grieķijas premjeram Aleksim Cipram, kurš gan ir pirmajās rindās cīņā par Šengenas zonas saglabāšanu, taču ir sadedzinājis visu savu politisko kapitālu iepriekš debatēs par Grieķijas parādiem.
No Baltijas lielākā ietekme ir Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei. Tad Igaunijas premjeram Tāvi Reivasam, bet Latvijas premjers Māris Kučinskis ir novērtēts kā vismazāk ietekmīgais abos jautājumos. Kučinska vājā ietekme tiek izskaidrota ar diviem iemesliem. Pirmkārt – Kučinska pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība nepieder ne pie viena no Eiropas partiju blokiem. Otrkārt, Kučinskim šis ir pirmais samits.
