Itālijas valdībai tuvāko trīs mēnešu laikā ir jāiesniedz Briselei tāds budžeta plāns, kurš paredz būtiski samazināt valsts lielo ārējo parādu. Kopā ar Franciju Itālija patlaban izjūt lielu Eiropas Savienības spiedienu īstenot reformas, jo abas eirozonas lielās valstis būtiski pārkāpj atbilstības kritērijus.
Piektdien Itāliju pārņēmis astoņu stundu ģenerālstreiks, kuru izjūt ne tikai galvaspilsētā Romā, bet arī daudzviet citur valstī. Traucēta satiksme, slēgtas ostas, skolas, valsts iestādes. Itālijas arodbiedrības šādi demonstrē attieksmi pret valdības nodomu veikt reformas, lai atgūtu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu budžetu. Patlaban tas neatbilst standartiem, tā kā Itālija būtiski pārsniedz pieļautos ārējā parāda griestus.
Viena no iecerēm, ko plāno valdība, ir darba tirgus reformas, kas paredzētu atvieglot uzņēmumiem gan darbinieku pieņemšanu, gan atlaišanu.
Šī ir diezgan neparasta situācija un arī sarežģīts brīdis Itālijas centriski kreisajai valdībai, jo parasti valsts lielākās arodbiedrības neiestājas pret šā virziena politiķiem, taču pirmo reizi ir noticis citādāk un protesta gājienos devušies pat paša premjerministra Mateo Renci partijas biedri.
Analītiķi teic, ka Itālija patlaban izrāda tiešu kritiku pašam Renci.
Taču Itālijas valdība ir neapskaužamā situācijā, jo pēc nesenā budžeta novērtējuma Eiropas Komisijā, Roma saņēma ļoti skaidru signālu, ka, neveicot reformas tuvāko trīs mēnešu laikā, tā būs spiesta izjust sankcijas, kas var izrādīties arī bargi naudas sodi.
Līdzīgu pastiprinātu spiedienu no Briseles izjūt arī otra lielākā eirozonas ekonomika, Francija, kurai ir pārāk liels budžeta deficīts, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteiktos trīs procentus, kā arī ļoti vājas ekonomikas izaugsmes prognozes. Gluži tāpat kā Itālijai, arī Francijai pēc trim mēnešiem Eiropas Komisijai būs jāiesniedz budžeta atjaunots piedāvājums, kurā Brisele cer sagaidīt būtiskas izmaiņas.
Jaunākajā pētījumā Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Francijas budžeta politikā ir vērojami uzlabojumi.
Francijas valdība tagad prognozē, ka budžeta deficīts pēc diviem gadiem varētu sasniegt 3,6% no iekšzemes kopprodukta, bet 2017.gadā tas beidzot noslīdēs zem trim procentiem. Taču arī Francijai šie jauninājumi nenāks bez pūliņiem, valdība ir iepazīstinājusi ar ļoti pretrunīgi vērtētu reformu plānu ekonomikas stimulēšanai, kas cita starpā paredz, ka vairāk veikalu varētu būt atvērti arī svētdienās.
Taču līdzīgi kā Itālijā, arī Francijas kreisajai valdībai šo reformu ieviešana nāk smagi, jo ir pretrunā ar solīto vēlētājiem. Pretēji Itālijas kolēģiem, Francijas arodbiedrības vēl nav devušās streikā, taču būtiski sabiedrības protesti neizbēgami varētu sekot, ja sociālistu prezidentam Fransuā Olandam tomēr nāksies ķerties pie vēl jūtamākām reformām, kas vēl vairāk skars arī iedzīvotāju ienākumus.
