Par šādu notikumu attīstību spēcīgi ir nobažījusies Brisele, kas jau viena referenduma rezultātā ir zaudējusi dalībvalsti – Lielbritāniju. Tāpēc pret Eiropu noskaņota gara pieaugšanu Itālijā uztver ļoti nopietni. Turklāt bažas rada arī Itālijas ekonomika, tā kā valsts jau ilgāku laiku ir papildus uzmanībā nestabilo banku un lēnās ekonomiskās izaugsmes dēļ. Itālija ir arī viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedzīvo vissmagāko imigrācijas krīzi.
Analītiķi norāda, ka, izvēloties 4.decembri, Renci cer rūpīgi sagatavoties kampaņai Taču šo laiku izmantos arī viņa oponenti, kam šā brīža Itālijas situācijā nebūs grūti atrast argumentus viņa politikas kritikai.
Reformas, par kurām Renci piedāvās balsot sabiedrībai, būs lielākās, kādas valsts piedzīvojusi pēdējo 70 gadu laikā. Tās paredz, ka samazināsies vara Senātam un reģionālajiem parlamentiem, bet spēcīgāka kļūs centrālā valdība.
Patlaban sabiedrības attieksme pret šo ideju ir ļoti sašķelta. Tie, kuri iebilst pret Renci piedāvātajām reformām, norāda, ka šādā gadījumā pārmērīgi nostiprināsies centrālā izpildvara un būs apdraudēts demokrātijas varas dalīšanas princips.
Iepriekš virkne analītiķu norādījuši, ka zaudējums referendumā var Renci nosūtīt pa tādu pašu taciņu kā Deividu Kameronu pēc zaudējuma “Brexit” referendumā jūnijā.