Ceturtdien Itālijas prezidents Serdžio Matarella sāks konsultācijas ar politiskajām partijām, lai lemtu, kas notiks tālāk - vai mēģināt veidot jaunu valdību, vai sākt gatavoties ārkārtas vēlēšanām.
Mateo Renci oficiāli paziņoja par atkāpšanos no premjera amata un iesniedza demisiju Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam trešdien vakarā teju uzreiz pēc tam, kad tika pabeigta nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana parlamentā.
Renci par atkāpšanos no amata paziņoja jau pēc konstitucionālo reformu noraidīšanas referendumā svētdien, bet valsts prezidents Matarella pirmdien lūdza Renci atlikt demisiju, līdz tiks apstiprināts budžets.
59 procenti itāļu referendumā noraidīja Renci valdības rosinātās reformas, kuru mērķis bija stiprināt centrālo valdību.
Pirms došanās pie prezidenta, lai iesniegu demisiju, 41 gadu vecais Renci paziņoja, ka viņa vadītajai centriski kreisajai Demokrātiskajai partijai vajadzētu piedalīties iespējamā nacionālās vienotības valdība, ja tai ir atbalsts no citām partijām.
Renci neizteica nekādus mājienus, ka viņš apsver atkāpšanos no partijas līdera amata, un paziņoja, ka viņa vadītā Demokrātiskā partija ir gatava parlamenta ārkārtas vēlēšanām, ja tādas būs
„Mēs nebaidāmies ne no kā un ne no viena, ja citas partijas vēlas doties pie vēlēšanu urnām.. Demokrātiskā partija nebaidās no demokrātijas. Demokrātiskā partija nebaidās no vēlēšanām,” uzsvēra Renci.
Itālijas prezidents Matarella tagad sāks konsultācijas ar politiskajiem spēkiem, ko darīt tālāk, paziņoja viņa pārstāvis Ugo Zampetti, norādot, ka Renci valdība lūgta pagaidām turpināt strādāt.
„Prezidents pieņems lēmumu un aicinājis valdību turpināt darbu pārejas periodā. Valsts galva sāks konsultācijas ar politiskajām partijām ceturtdien pulksten 18:00,” sacīja Zampetti.
Paredzēts, ka konsultācijas ilgs līdz sestdienai. Aģentūra “Reuters” vēsta, ka prezidents Matarella varētu lūgt kādu no Renci valdības vai partijas mēģināt izveidot jaunu valdību.
Tomēr opozīcijas partijas aicina rīkot ārkārtas vēlēšanas. Kārtējās vēlēšanas paredzētas 2018.gadā, taču izskanējis, ka tās varētu rīkot jau nākamā gada februārī.
Galēji labējās partijas Ziemeļu līga līderis Mateo Salvīni paziņojis – ja tūlīt nebūs vēlēšanu, tad viņi aicinās cilvēkus iziet ielās.
Ārkārtas vēlēšanas vēlas arī populistiskā, preteiro noskaņotā partija Pieczvaigžņu kustība, kas iepriekšējās vēlēšanās uzrādīja labus rezultātus, iegūstot ceturto daļu balsu. Šobrīd tā izvirzījusies kā galvenā opozīcijas partija ar aptuveni 30 procentu atbalstu saskaņā ar aptaujām.
Pieczvaigžņu kustības dibinātājs Bepe Grillo jau pēc svētdienas referenduma paziņoja, ka viņa politiskais spēks ir gatavs pārņemt varas grožus pēc Renci atkāpšanās. Grillo, starp citu, iepriekš arī kritizējis Itālijas valdības lēmumu uz Latviju nosūtīt 150 itāļu karavīrus kā daļu no Kanādas vadītā NATO daudznacionālā bataljona.
Tiesa, šķērslis drīzām ārkārtas vēlēšanām ir tas, ka parlamentam vēl būtu jāmaina noteikumi, saskaņā ar kuriem tās rīkos. Pēc nesenām reformām, šobrīd attiecībā uz augšpalātu Senātu un apakšpalātu – Pārstāvju palātu – attiecas divi atšķirīgi vēlēšanu likumi, un tas var izraisīt politisko paralīzi.
