Tas ļautu agrāk sarīkot arī vēl vienas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tomēr Itālijas valsts galva uzsvēra, ka līdz pat pēdējai dienai amatā mēģinās palīdzēt savai valstij rast izeju no pašreizējā politiskā strupceļa.
Jau vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas vēlēšanām Itālijas politiķi mēģina vienoties par nākamās koalīcijas un valdības sastāvu. Tomēr līdz šim neizskatās, ka viņiem būtu izdevies panākt kādu progresu. Ārkārtas parlamenta vēlēšanās neviena no poliskajām grupām neguva pārsvaru abās Itālijas parlamenta palātās. Vairākas nedēļas bija nepieciešamas pat, lai vienotos, kuri deputāti kļūs par augšpalātas un apakšpalātas priekšsēdētājiem. Ņemot vērā sarežģīto situāciju un šķietamo nespēju atrast risinājumu, ik pa laikam izskan spekulācijas, ka Itālijā varētu tikt sarīkotas vēl vienas ārkārtas vēlēšanas.
Tomēr Itālijas konstitūcija pašreizējam prezidentam Džordžo Napolitano pēc savas iniciatīvas neļauj atlaist parlamentu, jo prezidenta pilnvaru termiņš beigsies jau 15. maijā. Tādēļ izskanēja aizdomas, ka Napolitano varētu atkāpties arī pats, lai būtu iespējams ātrāk sasaukt jaunas parlamenta vēlēšanas. Tomēr sestdien Itālijas valsts galva šādu iespēju izslēdza.
«Lai gan man ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt turpmāko valdības veidošanas procesu, es līdz pēdējai manu pilnvaru dienai varu vismaz radīt pozitīvus priekšnosacījumus, lai palīdzētu rast izeju no šīs sarežģītās politiskās situācijas,» sacīja prezidents.
Itālijas prezidents ir nolēmis izveidot divas nelielas darba grupas, tās strādās pie reformu priekšlikumiem, kas varētu būt pieņemami vairākām politiskajām partijām un veidotu nākamās valdības darbības programmas pamatu.
Zīmīgi, ka komisijām nav noteikts termiņš, kādā tām vajadzētu izstrādāt un prezentēt savus priekšlikumus. Tas nozīmē, ka tas varētu notikt arī pēc tam, kad Itālijas parlaments maijā ievēlēs jauno prezidentu.
Pēc politikas novērotāju teiktā, tas, ko jaunā parlamenta deputāti ievēlēs par nākamo valsts galvu, lielā mērā noteiks, vai Itālijā jau tuvākajā laikā atkal būs vēlēšanas. Jo, atšķirībā no Napolitano, tikko ievēlētajam prezidentam būs tiesības atlaist parlamentu, ja partijas joprojām nespēs izveidot jaunu valdību.
Itālijai ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk rast risinājumu pašreizējai politiskai krīzei, jo tās ekonomiskā situācija joprojām ir diezgan nestabila. Bezdarba līmenis turpina būt augsts, ekonomiskā izaugsme buksē, un valsts parāds ātri draud sasniegt 130% no iekšzemes kopprodukta, kas ir ļoti augsts rādītājs. Turklāt problēmas Itālijā var radīt nestabilitāti arī visā eirozonā.
