Itālijas prezidents drīzumā atstās amatu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Itālijas prezidents Džordžo Napolitano drīzumā atstās savu amatu, otrdienas rītā Eiropas Parlamenta plenārsēde Francijas pilsētā Strasbūrā paziņoja Itālijas premjers Mateo Renci. Viņš slavēja Napolitano un nodēvēja to par pārliecinātu Eiropas vērtību aizstāvi.  Jau iepriekš tika pieļauts, ka Itālijas prezidents pametīs savu amatu gandrīz uzreiz pēc Itālijas prezidentūras beigām.

Napolitano jau decembrī pieļāva, ka varētu nopietni apsvērt savu palikšanu amatā pēc 13.janvāra, kad Itālijas premjers Mateo Renci Eiropas Parlamentā oficiāli nodos Eiropas Savienības prezidentūras stafeti Latvijai. Tā arī notika, un Itālijas prezidentūras noslēguma uzrunā Strasbūrā Renci šo nodomu apstiprināja.

“Es gribētu uzsvērt, ka Džordžo Napolitano, mūsu republikas prezidents, ir pārliecināts Eiropas aizstāvis. Jau pavisam drīz viņš atstās savu amatu pēc ilgas karjeras, kuras laikā viņš ieviesa daudzas reformas, risināja būtiskas problēmas. Un daudzas no šīm īpašībām ir pazīstamas arī tiem, kas ar viņu savulaik ir strādājuši šajā parlamentā,” sacīja Renci.

Itālijas prezidents Napolitano līdz šim ir spēlējis nopietnu stabilizējošo lomu Itālijas politikā. Lai gan viņa pilnvaras pārsvarā ir ceremoniālas, Napolitano aizkulišu ietekme tiek uzskatīta par visnotaļ vērā ņemamu. Napolitano ir 89 gadus vecs. Viņš kļuva par pirmo Itālijas prezidentu, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu. Tas notika 2013. gadā, kad parlaments vairākās kārtās nav varējis ievēlēt jauno valsts galvu.

Tādēļ līdz ar Napolitano nodomu atkāpties parādās jautājums arī par Itālijas valdošās koalīcijas un valdības stabilitāti.

Nododot Eiropas Savienības Padomes prezidentūras grožus Latvijai, Renci Strasbūrā aizstāvēja viņa valsts paveikto aizvadītos sešos mēnešos. Sev raksturīgā emocionālā manierē Renci uzsvēra, ka Itālija nenāk pie Eiropas Savienības institūcijām ar pastieptu roku, bet gan ar plašu piedāvājumu. Eiropas Savienības vēsture ir sākusies Romā un turpinās līdz šai dienai.

Itālijas premjers arī kārtējo reizi ir sacījis, ka Eiropai ir nepieciešamas pārmaiņas. Viņš uzsvēra, ka vērtībām, nevis ekonomikai būtu jābūt priekšplānā. Itālija ir mēģinājusi panākt, ka Eiropas noteikumi par maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu un ārējā parāda apjomu tiktu mīkstināti. Daudzas valstis, it sevišķi Vācija, pret to iebilst, un Renci saka, ka viņš to neizprotot. Tomēr zināms kompromiss par tā dēvēto elastību tika apspriests aizvadītajā Eiropas valstu līderu samitā. Tāpat svarīgs ir arī investīciju plāns, kas iezīmē ieguldījumu izaugsmē, nevis tikai taupības politiku. Pie tā sagatavošanas ieviešanai dzīvē strādās Latvijas prezidentūra.

Noslēgumā Renci atsaucās arī uz to, ka Eiropa var mainīties un to pierāda vēsture.

“Pirms 40 gadiem, kad Itālija palīdzēja panākt tiešu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu, Latvija nebija ne tikai Eiropas Savienības sastāvā, bet gan bija pilnīgi citā situācijā. Tas parāda, ka Eiropas Savienība var mainīties. Te runa ir gan par jaunu skatījumu uz kaimiņattiecību politiku, gan arī par paplašināšanās turpināšanu. To mēs nododam Latvijas prezidentūrai, jo Eiropa nav iedomājama bez Albānijas, Serbijas un Melnkalnes. Un mēs nevaram ļaut bailēm apstādināt šo procesu,” sacīja Renci.

To, ka 1957. gadā neviens nebūtu varējis iedomāties, ka šonedēļ Strasbūrā politiķi klausīsies par Latvijas prezidentūras prioritātēm turpmākajos sešos mēnešos, atzīmēja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti