Itālijas valdība atzīst, ka tās budžets neatbilst ES stabilitātes un izaugsmes pakta normām, taču sola, ka rūpēsies, lai budžeta deficīts nākamgad nepārsniedz 2,4% no IKP, un noteikt to par izdevumu griestiem. Taču šīs tēriņu prognozes būtiski pārsniedz tās, ko bija iecerējusi iepriekšējā valdība.
Itālijas finanšu ministrs Džovanni Tria arī skaidro, kādēļ Itālijas valdība ir pieņēmusi lēmumu palielināt izdevumus, pamatojot to ar ekonomikas lejupslīdi un sabiedrībā arvien augošajiem nemieriem par taupības situāciju un sociālajām grūtībām. Vēstulē Itālijas valdība arī apstiprina, ka Itālija nedomā aiziet nedz no Eiropas Savienības, nedz eirozonas.
Populistiskā valdība priekšvēlēšanu cīņās ir solījusi samazināt nodokļus, pensionēšanās vecumu un izlietot vairāk budžeta naudas iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem, kas tagad finanšu ministriju ir padarījusi par ķīlnieci, tā kā spiedienu izdara gan pašas valdība, gan investori, gan ES amatpersonas. Brisele jau vairakkārt Itālijas jauno populistisko valdību ir brīdinājusi, ka budžeta deficīts ir jāmazina, proti, 2020. gadā deficītam vajadzētu samazināties līdz 2,1%, bet 2021. gadā - līdz 1,8%.
Tas esot vajadzīgs, lai samazinātu tās apjomīgās parādsaistības, kas jau tagad pārsniedz 130% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir krietni virs ES noteiktā 60% limita, un tas nozīmē pamatīgu taupību. Eiropas komisāri pārrunās Itālijas valdības vēstuli jau rīt Francijas pilsētā Strasbūrā, kur patlaban notiek Eiropas Parlamenta sesija un kurā būs arī EK pārstāvji.
Kopš smagās Grieķijas krīzes un finanšu un ekonomikas satricinājumiem, kas skāra arī citas valstis, EK ir iedibinājusi kārtību, ka visu valstu budžeti, pirms tiek apstiprināti pašmājās, ir jāatrāda Briselei. Vairāki Eiropas mediji lēš, ka nav izslēgts – Itālija var kļūt par pirmo valsti šīs jaunās sistēmas vēsturē, kuras budžetu neapstiprina.
Itālija ir trešā lielākā ekonomika eirozonā, tādēļ bažas par tās nākotni ir nopietnas, taču Itālijas finanšu ministrs vēstulē uzsver, ka Itālija to saprot, taču arī ES ir jārespektē Itālijas vēlme ekonomiski augt. Ja gadījumā EK Itālijas plānus neatbalstīs, valstij būs vēl trīs nedēļas, lai budžeta uzmetumu pārstrādātu.
Savukārt ES prezidējošās valsts Austrijas kanclers Sebastians Kurcs paziņojis, ka Vīne negrasās segt citu valstu parādus. Kanclers kritizēja Itālijas budžeta plānus, paužot uzskatu, ka EK tas ir jānoraida.
"Eiropas Savienība ir ekonomiskā un vērtību savienība. Tā darbojas, jo ikviens ievēro noteikumus. Neievērojot tos, Itālija apdraud ne tikai pati sevi, bet arī citus. Eiropas Savienība nevēlas uzņemties risku segt Itālijas parādus," izteicies Kurcs.
EK uzsvērusi, ka Itālijai jāsamazina budžeta deficīts, lai sāktu atmaksāt apjomīgos parādus, kas jau ievērojami pārsniedz ES noteiktos limitus. Komisija var noraidīt Itālijas budžeta projektu un nosūtīt to atpakaļ pārskatīšanai. Tas būtu pirmais šāds gadījums ES.
KONTEKSTS:
Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot aptuveni 130% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jau ilgu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi aicinājusi Itāliju samazināt savus izdevumus, bažījoties par neprognozējamu krīzi eirozonas iekšienē.
Itālijas koalīcijas partijas uzskata, ka turpmāk prioritātei ir jābūt pamatienākumu palielināšanai nabadzīgajiem, kā arī pensionēšanās vecuma samazināšanai, nevis iepriekš ar Briseli saskaņoto budžeta deficīta mērķu sasniegšanai.
