Jau iepriekš Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni ir izteicies, ka Itālija nebaidītos izmantot veto tiesības šajā gadījumā.
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas Eiropas Savienība turpina īstenot sankcijas pret Krieviju, neatlaidīgi pieprasot konflikta izbeigšanu, taču šajos gados izmaiņu nav.
Tas, ka ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienādi atbalstošas, ir bijis zināms vienmēr, taču līdz šim neviena nav uzdrošinājusies iebilst pie balsošanas galda vai izmantot veto tiesības.
Taču Itālija, kuras jaunā populistiskā valdība ir gatava iet tālāk, arvien skaidrāk liek saprast, ka vēlas, lai sankcijas pret Krieviju tiktu mīkstinātas. Itālijai un Krievijai ir senas draudzības saiknes. Iekšlietu ministrs Mateo Salvīni jau iepriekš ir izteicies, ka Itālija migrācijas jautājumos ir pierādījusi, ka var būt pietiekami stūrgalvīga, kādēļ lai tā nebūtu arī diskusijās par sankciju atcelšanu Krievijai.
KONTEKSTS:
Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas Austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītās tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.
Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.
Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas.
