ĪSUMĀ:
- Itālija slēdz līdz šim lielāko patvēruma meklētāju centru Mineo pilsētā.
- Itālija liegusi savās ostās ieceļot migrantu palīdzības kuģiem.
- Šādiem kuģiem draud 50 000 eiro sods par ieiešanu Itālijas ūdeņos bez atļaujas.
- Tiesa, kuģi turpina pārkāpt aizliegumu.
- Itālijas iekšlietu ministrs draud sodu palielināt līdz miljonam eiro.
- Ar līdzīgām problēmām, kādas ir Itālijai, saskaras arī Malta.
- Itālija un Malta aicina ES veidot mehānismu, kas aptvertu visus migrācijas sensitīvos jautājumus.
Pirms pieciem gadiem patvēruma meklētāju uzņemšanas centrs Mineo pilsētā izmitināja vairāk nekā 4000 cilvēku. Kad pirms gada Itālijā pie varas nonāca “Līgas” un “Pieczvaigžņu kustības” vadītā valdība, šajā centrā uzturējās aptuveni divarpus tūkstoši iemītnieku. Pagājušās nedēļas sākumā no šī centra tika aizvesti pēdējie 68 tā iemītnieki, un otrdien Mineo ieradīsies Itālijas vicepremjers un iekšlietu ministrs Mateo Salvīni, lai šo bēgļu centru oficiāli slēgtu.
Vēl pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka šī centra slēgšana ir ļoti laba ziņa apkārtnes iedzīvotājiem, kuri gadiem ilgi ir bijuši pakļauti noziegumiem un diskomfortam.
Šī bēgļu centra slēgšana notiek laikā, kad Itālija ir atkal nonākusi uzmanības centrā tieši migrācijas jautājumu dēļ. Gandrīz katru nedēļu laikrakstu virsrakstos lasāms par kādu palīdzības kuģi, kurš uz sava klāja ir uzņēmis Vidusjūrā izglābtus migrantus.
Mateo Salvīni ir izdevis rīkojumu, kas liedz šiem palīdzības kuģiem ieceļot Itālijas ostās, savukārt šo kuģu kapteiņiem, īpašniekiem un operatoriem var tikt piemērota 50 000 eiro liela soda nauda par ieiešanu Itālijas teritoriālajos ūdeņos bez atļaujas saņemšanas.
Jūnija beigās visplašāko uzmanību izpelnījās Vācijas palīdzības grupas „Sea Watch” kuģa arestēšana Lampedūzas salā un kapteines Karolas Raketes arestēšana.
Kapteine pēc ilgas kuģa neielaišanas nevienā no Itālijas ostām tomēr pārkāpa aizliegumu un nogādāja vairākus desmitus uz klāja esošo migrantu ostā.
Vēlāk Itālijas tiesnesis pieprasīja kapteines atbrīvošanu, paziņojot, ka viņas rīcība ir attaisnojama ar vēlmi glābt dzīvības. Karola Rakete ir paziņojusi, ka, ja būtu nepieciešams, šādi rīkotos atkārtoti.
“Ja tāda pati situācija rastos vēlreiz, es rīkotos pilnīgi tāpat. Taču es ceru, ka nākamreiz Itālijas varas iestādes reaģēs daudz ātrāk un novērsis līdzīgu situāciju atkārtošanos,” pauda kuģa kapteine.
Lai arī tiesas lēmums izraisīja Mateo Salvīni neapmierinātību, pagājušajā nedēļas nogalē atkārtojās līdzīgs incidents, kad Lampedūzas ostā piestāja glābšanas kuģis „Alex” ar 41 jūrā izglābtu cilvēku uz klāja.
Kuģa kapteinis Tomaso Stella pašlaik tiek apsūdzēts nelegālās migrācijas atbalstīšanā.
Tagad Salvīni ir paziņojis, ka soda naudas varētu tikt palielinātas līdz vienam miljonam eiro.
Salvīni arī izteicies, ka nepieļaus Itālijas kļūšanu par vienīgo migrantu ieceļošanas vietu Eiropā.
“Eiropas Savienības misija „Sofia” ir izglābusi tūkstošiem migrantu un nogādājusi tos visus Itālijā. Jo tādi bija misijas uzdevumi. Jau nedēļas laikā mums Iekšlietu ministrijā būs īpašas kārtības un drošības komisija, kas risinās šos jautājumus. Gan šajā, gan citos Eiropas jautājumos prasiet Eiropai, kāpēc tā ir gadiem gulējusi? Nav pieļaujams, ka Itālija tiek uzskatīta par vienīgo un pēdējo ieceļošanas punktu. Ja tā ir Eiropas misija, tajā ir jābūt iesaistītām visām Eiropas ostām.
Ja Eiropas misija „Sofia” attiecas tikai uz Itāliju, tas man neliekas īpaši eiropeiski,” sacīja Salvīni.
Ar līdzīgām problēmām kā Itālijai saskaras arī Malta.
Tās varasiestādes aizliedza valsts teritoriālajos ūdeņos iebraukt Vācijas aktīvistu kuģim ar 65 Lībijas piekrastē uzņemtiem nelegālajiem imigrantiem. Organizācijas "Sea-Eye" kuģis nelegālos imigrantus Lībijas piekrastē uzņēma piektdien.
Svētdienas vakarā ar Maltas kara flotes kuģi izglābtie cilvēki tomēr tika nogādāti krastā, un jau zināms, ka viņi tiks pārvesti uz citām valstīm.
Itālijas un Maltas ārlietu ministri Enco Moavero un Karmelo Abela ir izplatījuši kopīgu paziņojumu, norādot, ka šo migrācijas krīzi nav iespējams atrisināt, atsevišķi risinot katru konkrēto gadījumu.
Viņi ir aicinājuši Eiropas Savienības līmenī izveidot pastāvīgu mehānismu, kas aptvertu visus ar migrāciju saistītos sensitīvos jautājumus.
Abu valstu pārstāvji ir aicinājuši šo piedāvājumu apspriest nākamajā Eiropas Savienības ārlietu padomes sanāksmē, kas plānota jau jūlijā.
Bet tikmēr Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, kura valsts ir piekritusi uzņemt lielāko daļu no Maltā ieceļojušajiem bēgļiem, iepriekš bija vērsies pie Itālijas iekšlietu ministra Salvīni, aicinot viņu pārdomāt glābšanas laivu uzņemšanas politiku.
Pēc Zēhofera vārdiem Vācija nevar būt atbildīga par laivām, kas ir pilnas ar cilvēkiem, kuri izglābti no grimstošiem kuģiem un kuri ir bijuši spiesti nedēļām ilgi pavadīt Vidusjūrā, nespējot atrast drošu ostu.
