Taču Eiropā bažījas, ka, ja referendums izgāzīsies un būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, pie varas var nākt populisti, kas iestājas par Itālijas aiziešanu no eirozonas.
Reformas, par kurām Itālijas premjerministrs Mateo Renci piedāvā balsot sabiedrībai, ir lielākās, kādas valsts piedzīvojusi pēdējos 70 gados. Tās būtībā paredz lielāku koncentrāciju centrālās varas rokās, mazinot teikšanu pārējos posmos.
Līdz šim Itālijā ikvienu likumu apstiprina abas parlamenta palātas, Deputātu palāta un Senāts, kas nereti rada situācijas, ka likumu pieņemšana aizkavējas, vai galu galā tos atmet pavisam un rada jaunus. Renci apgalvo, ka viņa piedāvātie Konstitūcijas grozījumi veicinās politisko stabilitāti, jo kopš 1948.gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušās jau 60 valdību, kas nozīmē, ka teju katru gadu ir jauna.
Pats Renci ir solījis atkāpties no amata, ja reformas referendumā noraidīs, tādēļ sagaidāms, ka būs daļa vēlētāju, kuri referendumu izmantos, lai paustu savu attieksmi pret valdību. Par to uztraucas Eiropas Savienībā, jo tas var radīt lielas politiskās un ekonomiskās jukas arī laikā, kad Itālijas ekonomika cīnās par atlabšanu un bankas piedzīvo stabilitātes grūtības. Turklāt, ja būs ārkārtas vēlēšanas, pie varas diezgan droši var nākt populistiskā „Pieczvaigžņu kustība”, kura iestājas arī par Itālijas aiziešanu no eirozonas.
To, ka Itālijas referendums nes daudz risku, sarunā ar Latvijas Radio apliecina arī Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Jānis Kapustāns, norādot, ka stiprināta centrālā valdība, kuru rosina Renci, galu galā var kļūt arī par Itālijas problēmu.
Renci līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018.gada sākumā.
Situāciju par labu Renci varot mainīt tie četri miljoni balsstiesīgo itāliešu, kuri dzīvo ārvalstīs un no kuriem balsošanai referendumā piereģistrējusies aptuveni trešdaļa. Ziņas no vēstniecībām pienāk, ka ārvalstīs dzīvojošie itāļi visai aktīvi piedaloties balsošanā pa pastu.
Pēdējās aptaujas liecināja, ka abu viedokļu pārstāvji iet soli solī un referenduma iznākums nav paredzams.
Eiropas Savienības acis svētdien būs pievērstas arī Austrijai, kur notiks atkārtotas prezidenta vēlēšanas. Arī to iznākums var kļūt par iedvesmas avotu Eiropā arvien augošajam populismam.
Tajās var uzvarēt galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, kurš ir solījis sarīkot līdzīgu referendumu Austrijā, kāds notika Lielbritānijā, proti, vai valstij palikt Eiropas Savienībā. Viņa ciešākais sāncensis ir bijušais "zaļo" līderis Aleksandrs van der Bellens, kurš oficiāli startē kā neatkarīgais kandidāts.
