Laikapstākļiem uzlabojoties, bīstamos Vidusjūras ūdeņus labākas dzīves meklējumos sācis šķērsot arvien lielāks cilvēku skaits. Kopš sestdienas Itālijas salu Lampedūzu sasnieguši vairāk nekā 2000 migrantu, lielākoties no dažādām Āfrikas valstīm.
Spīdzināšanas pazīmes
Pieplūdums bijis tik liels, ka mazāk kā 300 cilvēkiem paredzētais bēgļu uzņemšanas centrs pilnībā pārslogots un daļa migrantu izmitināti uz speciāli no Itālijas atsūtīta prāmja.
Turklāt Itālijas izlūkdienesti ziņo, ka pašlaik Lībijas krastos iespēju ar kontrabandistu palīdzību nokļūt Eiropā gaida no 50 000 līdz 70 000 cilvēku.
Viņi bieži vien tiek arī fiziski iespaidoti, ieslodzīti un aplaupīti.
“Mums bija iespēja runāt ar tiem, kuri krastu sasniedza pēdējās stundās. Uz viņu miesas var redzēt spīdzināšanas pazīmes, brūces un kaulu lūzumus. Tas, ko viņi ir izcietuši, ir nepieņemami un nehummāni,” vēsta nevalstiskās organizācijas “Vidusjūras cerība” pārstāve Marta Bernardīni.
Nepieciešama solidaritāte
Šķērsojot Vidusjūru, Itāliju kopumā sasnieguši jau 13 000 migrantu, kas ir trīs reizes vairāk, nekā šajā pašā periodā pērn. Bīstamajā ceļā vismaz 500 ir zaudējuši dzīvību, kas ir augstākais rādītājs pēdējos četros gados.
Itālijas valdība aicinājusi citas Eiropas Savienības valstis palīdzēt šīs problēmas risināšanā. Aicinājumam pievienojusies arī Eiropas Komisija.
“Katru reizi, kad milzīgs cilvēku skaits ierodas ļoti īsā laikā, ir nepieciešama solidaritāte ar Itāliju. Es aicinu dalībvalstis sniegt atbalstu šo cilvēku pārvietošanā.
Es zinu, ka pandēmijas laikā tas ir sarežģītāk, taču tas ir iespējams,” uzskata ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Citas valstis nesteidz palīgā
Līdzīgs plāns bija spēkā 2019. gadā, kad vairākas Eiropas valstis uzņēma Lampedūzā nonākušos migrantus. Taču šoreiz neviena valsts nav izrādījusi iniciatīvu un nesteidz palīdzēt Itālijai. Tās kaimiņvalsts Austrija pat uzsvērusi, ka šādi migrantu pārdales risinājumi tai nav pieņemami un tā vietā aicinājusi Eiropas Savienību palīdzēt cilvēkiem Āfrikas valstīs.
Tikmēr Vācijas iekšlietu ministrs brīdinājis, ka migrantu plūsma lēnām palielinās arī tā sauktajā Balkānu maršrutā, migrantiem pārsvarā sasniedzot Eiropu no Turcijas. Viņš arī norādīja, ka Vācija ik gadu varētu uzņemt aptuveni 200 000 migrantu, neradot būtiskas sociālas un politiskas problēmas. Pērn Vācija uzņēma divreiz mazāku skaitu, bet migrantu krīzes augstākajā punktā 2015. un 2016. gadā gadā šis skaitlis kopumā pārsniedza miljonu.
