Itālijas valdība nonākusi neērtā situācijā pēc tam, kad no gūsta Sīrijā atbrīvotas divas humānās palīdzības darbinieces. Viņas dzimtenē atgriezās piektdien, taču praktiski nav informācijas par to, kas vai kurš grupējums viņas bija nolaupījis un kādā veidā viņas izdevās atbrīvot.
Tas uzjundījis spekulācijas, ka Itālija nolaupītājiem samaksājusi izpirkuma naudu vairāku miljonu eiro apmērā. Valdība tās nosaukusi par „nepamatotām baumām”. Noteikušais Itālijā uzjundījis debates par to, vai nolaupītājiem ir vai nav jāmaksā izpirkuma nauda, kas ir viens no ekstrēmistu grupējumu ienākumu avotiem.
20 gadus vecā Greta Ramelli un 21 gadu vecā Vanesa Marcullo piektdien agri no rīta atgriezās dzimtajā Itālijā, ar lidmašīnu no Turcijas ierodoties militārajā lidostā pie Romas. Abas strādāja humānās palīdzības projektos Sīrijā, bet pagājušā gada vasarā tika nolaupītas pie Alepo pilsētas valsts ziemeļos.
Informācija par nolaupītājiem un abu sieviešu atbrīvošanas apstākļiem ir neskaidra. Vēl decembra beigās internetā „YouTube” parādījās videoieraksts, kurā viņas aicināja Itālijas valdību darīt visu iespējamo, lai viņas varētu atgriezties dzimtenē. Videoieraksta nosaukumā bija teikts, ka viņas sagūstījis džihādistu grupējums „Al Nusra”- teroristiskā grupējuma „Al Qaeda” atzars Sīrijā. Tomēr šis video neparādījās nevienā no „Al Nusra” oficiālajām interneta vietnēm.
Itālijas Ārlietu ministrija neatklāja, ko tur aizdomās par sieviešu nolaupīšanu, bet noliedza, ka viņas būtu sagūstījis teroristu grupējums „Islāma valsts”.
Praktiski nekas nav zināms arī par to, kā abas sievietes izdevās atbrīvot. Ārlietu ministrija paziņoja, ka viņu atbrīvošana ir „intensīva Itālijas komandas darba” rezultāts.
Vienlaikus parādījušās spekulācijas, ka Itālija varētu būt samaksājusi 10 miljonu eiro izpirkuma maksu, un valdība nostādīta neērtā situācijā.
Ir ticis ziņots, ka Itālija piekritusi izpirkuma maksām pagātnē, taču NATO sabiedroto vidū šī ir labākajā gadījumā pretrunīgi vērtēta prakse. Džihādistu grupējumu viens no ienākumu avotiem ir izpirkuma maksas par nolaupītiem rietumniekiem. Visstingrāk izpirkuma maksu maksāšanai iebilst ASV un Lielbritānija, argumentējot, ka naudas maksāšana ekstrēmistus iedrošina nolaupīt vēl vairāk cilvēku, un šī nauda var tik izmantot teroraktu finansēšanai.
Piemēram, ASV laikraksts „New York Times” ziņoja, ka grupējuma „Al Qaeda” atzari kopš 2008.gada ar cilvēku nolaupīšanām nopelnījuši aptuveni 125 miljonus ASV dolāru.
Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni piektdien parlamentā spekulācijas, ka Roma varētu būt samaksājusi 10 miljonus eiro sieviešu atbrīvošanai, nosauca par „nepamatotām baumām,” kuras izplatījušas teroristu organizācijas. Tajā pašā laikā savā uzrunā viņš nenāca klajā ar skaidru noliegumu, ka nauda nebūtu maksāta.
„Runājot par izpirkuma maksām, es vēlos uzvērt, ka attiecībā uz ķīlnieku sagrābšanām Itālija ciena starptautiskos noteikumus. Mēs esam pret izpirkuma maksu maksāšanu un kopā ar citām valstīm esam iesaistījušies cīņā pret cilvēku nolaupīšanām. Kas attiecas uz gūstā sagrābtiem itāļiem, prioritāte vienmēr ir mūsu līdzpilsoņu dzīvību aizsargāšana,” sacīja Džentiloni.
Opozīcijas deputāti ministra paziņojumu kritizēja kā pārāk neskaidru, bet vairāki arī norādīja, ka jautājums ir sarežģīts. Senators Domeniko Šilipoti no Berluskoni partijas „Forza Italia” paziņoja, ka Itālijas „līdzpilsoņu dzīves ir svētas un neaizskaramas”, bet piebilda, ka „ir jāpadomā arī par risku, ka [nauda] var tikt izmantota tādu slaktiņu finansēšanai” kā „Charlie Hebdo” redakcijā Parīzē.
