Ja šobrīd Senāta locekļus ievēl tiešās vēlēšanās un senāta locekļu skaits pārsniedz 300, tad pēc reformas to būtu vairs tikai 100, no kuriem 74 ievēlētu no reģionu padomju locekļiem, 21 starp mēriem. Attiecīgi ir 21 reģions, un katru var pārstāvēt viens mērs. Arī prezidents var iecelt senatorus, bet ne vairāk kā piecus. Reforma arī paredz, ka bijušie prezidenti uz mūžu kļūst par senatoriem.
Renci intervijā TV kanālam CNBC par reformu galveno iemeslu norāda Itālijas smagnējo likumdošanas procesu: “Itālija ir valsts ar augstu senatoru un parlamenta locekļu skaitu. Tie kopā ir 945 locekļi. ASV ir uz pusi mazāk. Es saprotu Itālijas nozīmīgumu, bet divreiz lielāks skaits parlamenta locekļu, manuprāt, ir par daudz.”
Turklāt jebkurš likumprojekts ir jāapstiprina gan Senātā, gan parlamentā. Renci uzskata, ka tas ir arī iemesls, kāpēc viņa valdība ir jau 63.valdība 70 gadu laikā.
Renci skaļi paudis, ka Itālijas likumdošanas kārtība ir izsmiekls un jebkuras pārmaiņas notiek gliemeža ātrumā, tāpēc nepieciešamas reformas.
Premjers ir pārliecināts, ka uzvarēs, tomēr viņš ir paudis gatavību atkāpties no amata zaudējuma gadījumā. Atkāpšanās var nozīmēt dažādus ceļus - var tikt iecelts pagaidu premjers, kuram būtu jāvada valsts līdz nākamajām valdības vēlēšanām 2018.gadā, vai arī prezidents var izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas rada bažas, ka vairākumu varētu nodrošināt populistu un eiroskeptiķu partija “Piecu zvaigžņu kustība”.
Kā reiz teicis Vinstons Čērčils: “Cilvēki nebalso par uzdoto jautājumu, bet gan par cilvēkiem, kuri šo jautājumu uzdod,” un šobrīd Renci nav pārāk populārs itāļu vidū. Cerības, ka Renci neatkāpsies, ir izteicis bijušais Itālijas premjerministrs Mario Monti.
“Es domāju, ka tas ir atkarīgs no viņa paša vērtējuma un veselā saprāta, un, protams, no kopējās politiskās situācijas, debatēm pirms referenduma, kā arī referenduma iznākuma. Es personīgi ceru, ka viņš neatkāpsies, pat ja zaudēs referendumā, bet tas nebūtu pasaules gals [ja viņš atkāptos]. Mūsdienās būtu pārspīlēti teikt, ka visa Eiropas ekonomika tiktu tā dēļ satricināta.”
Tomēr Renci pārliecību uzvarēt sašūpojuši pēdējo laiku notikumi.
Pirmkārt, mēru vēlēšanās jūnijā Itālijas populistu partija “Piecu zvaigžņu kustība” uzvarēja simboliski nozīmīgās pilsētās - Romā un Turīnā; otrkārt, “Brexit” balsojums, kas nebeidz pārsteigt daudzus. Par labu nenāk arī korupcijas skandāls, kura dēļ martā amatu zaudēja ekonomiskās attīstības ministre Federika Guidi. Turklāt kritusies arī Renci popularitāte, un šobrīd to izmanto citas parlamentā pārstāvētās partijas, kas nostājas pret ierosinātajām reformām un tādā veidā cer mainīt Itālijas valdību.
Iespējams, Itālija varētu iegūt nu jau 64. valdību 70 gadu laikā. Analītiķi gan ir gatavi apgalvot - Renci varētu būt pieļāvis savas politiskās karjeras lielāko kļūdu, referendumā uz spēles liekot visu.
