Itālija ir starp tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas uzņem vislielāko imigrantu skaitu, lielākoties no Ziemeļāfrikas. Bet Itālija arī jau iepriekš izpelnījusies kritiku par to, ka par spīti lielajai slodzei joprojām no valsts maz izraida tos cilvēkus, kuriem patvērums nepienākas, vai arī nespēj izsekot to pēdām pēc tam, kad viņi izkļuvuši brīvībā no pagaidu uzturēšanās centriem. Kad atklājies, ka aizdomās par Berlīnes slaktiņu turētais tunisietis Aniss Amri, kuru policija nošāva Milānas apkārtnē, jau pirms vairākiem gadiem bija ieradies Itālijā laivā un saņēmis patvēruma atteikumu, taču pēc tam, kad pametis pagaidu uzturēšanās centru, pazudis, Itālijas varas iestādes sola rīkoties.
Itālijas jaunais premjerministrs Paolo Džentiloni, kurš amatā stājās aizvadītajā mēnesī, solījis iepretim savam priekšgājējam Mateo Renci daudz stingrāku politiku, kas ar jauniem likumiem pieprasīs izraidīšanu no valsts.
Vēl pirms gadu mijas Valsts policijas vadītājs Franko Gabrieli izsūtījis policijas iecirkņiem visā valstī jaunu rīkojumu, kurā, pamatojoties uz aizvien pieaugošu migrācijas spiedienu un arī starptautisko draudu līmeni, aicina rūpīgāk pārbaudīt personu statusu.
Itālija plāno tuvākajā laikā atvērt 16 jaunus centrus, kuros pirms aizbraukšanas uzturētos tie migranti, kam valsti būtu jāatstāj.
Līdzšinējais Itālijas premjerministrs Renci nesteidzas ieguldīt šādos centros, norādot, ka Itālijai būs pa spēkam tikt ar šo problēmu galā arī bez tiem.
Aizvadītā gada ANO statistika liecina, ka laivās Eiropā ieradušies piecas reizes vairāk migrantu nekā līdz šim un Itālija ir bijis pirmais mērķis nokļūšanai Eiropā. Itālijā iebraukuši 180 000 cilvēku.
Eksperti norāda, ka, turpinoties politiskajam haosam Lībijā un arī citās Ziemeļāfrikas un Āfrikas vidienes valstīs, kā arī arvien zeļot cilvēku kontrabandistu rūpalam, Itālija un citas Dienvideiropas zemes arī šogad var gaidīt imigrācijas pieplūdumu.
Taču par spīti līdzšinējai migrācijas pieredzei Eiropas Savienībai (ES) arvien ir grūtības ar to cilvēku nogādāšanu atpakaļ mītnes zemēs, kuriem saskaņā ar Eiropas likumiem patvērums nepienākas. ES ir parakstījusi atpakaļ uzņemšanas līgumus ar Ēģipti, Nigēriju un Tunisiju. Taču arī šajās zemēs, pat tad ja patvērumu ES liedz, daudziem, kas šajos krastos uzskatīti par ekonomiskajiem migrantiem, atgriezties ir grūti un bīstami.
Itālijas iekšlietu ministrs Marko Minniti plāno drīzu vizīti Āfrikā, lai tiktos ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem vairākās valstīs un panāktu vienošanos par cilvēku atpakaļuzņemšanu.
Jau vēstīts, ka Berlīnes uzbrucējs iepriekš bija saņēmis uzturēšanās atļaujas atteikumu, taču bija pamanījies palikt Eiropā un ceļot dažādās valstīs.
