Austrija pēdējā laikā arvien vairāk nocietina savu teritoriju, būdama viena no tām valstīm, kuru vēlas šķērsot liels skaits imigrantu, gan nākot no tā sauktā Balkānu ceļa, gan no Itālijas uz Eiropu.
Austrijas parlaments ir nobalsojis par jaunu un stingrāku patvēruma un imigrācijas likumu, tādējādi cenšoties risināt cilvēku pieplūdumu. Likumprojekts pieņemts ar nelielu vairākuma atbalstu - 98 balsīm "par" un 67 "pret". Tagad tas ļauj valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, ja migrantu pieplūdums pēkšņi palielinātos. Tas savukārt ļauj dienestiem vairumu patvēruma meklētāju atraidīt tieši pie robežas.
Jaunais likums ir izsaucis plašu negatīvu reakciju. To kritizē cilvēktiesību aizstāvji, reliģiskie līderi un valdības opozīcijas partijas nosodījušas likumprojektu, taču iekšlietu ministrs Volfgangs Sobotka norādījis, ka Austrijai nav citas iespējas, kamēr "tik daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis nedara savu darbu".
Austrijas dienesti apstiprinājuši arī plānu, kura nodoms ir celt žogu uz robežas ar Itāliju Tirolē, Brennera Alpu kalnu pārejā, un īstenot stingras kontroles, pārbaudot gan cilvēkus, gan automašīnas. Šis ir ļoti vēsturisks ceļš ārkārtīgi gleznainā vietā, un Austrijas doma par žoga būvniecību ir izraisījusi neapmierinātību Itālijā .
"Tas ir pret Eiropas Savienības normām, vēsturi, loģiku un nākotni," emocionāli reaģējis Itālijas premjerministrs Mateo Renci. Bet Austrijas valdība atbildējusi bez lieka sakāpinājuma, norādot, ka valstij nebūs izvēles, ja Roma neapturēs migrantu plūsmu, kas, šķērsojot ūdeņus, no Ziemeļāfrikas ierodas Itālijā un tālāk dodas uz Austriju un citām Eiropas valstīm.
Mediji vēsta, ka žoga uzstādīšana Tirolē jau esot sākusies, taču precīzāku ziņu, cik to daudz un plaši jau tapuši, pagaidām nav. Austrijas policija iepriekš bija izteikusies, ka aizsargsienu plāno aptuveni 400 metru garumā. Tiroles policijas pārstāvis ziņu aģentūrai „Reuters” paudis, ka jebkurā gadījumā instalācijas, rāmis, kur iestiprināt žogu, būs pabeigts līdz maija beigām.
Šī pāreja ir arī viens no tiem būtiskajiem ceļiem, ko valstis izmanto preču un kravu pārvadāšanai. Itālijai tā ir arī būtiska līnija kravu ceļam uz Vāciju, kas ir Itālijas nozīmīgākā tirdzniecības partnere.
Austrija jau līdz šim ir padarījusi stingrāku savu imigrācijas politiku. Vēl februārī Austrija ieviesa jaunus noteikumus, kas paredz, ka turpmāk katru dienu uzņems tikai 80 pieteikumus pēc patvēruma un ļaus savu teritoriju ik dienu šķērsot ne vairāk kā 3200 nelegālajiem imigrantiem. Tas izraisīja pamatīgu viļņošanos Austrijas kaimiņos, īpaši Slovēnijā, bažās no liela skaita cilvēku iestrēgšanas pie abu valstu robežām.
Migrantu un bēgļu krīze ir radījusi arī pamatīgas izmaiņas Austrijas iekšpolitikā. Prezidenta vēlēšanās pirmo reizi vēsturē jau pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers. Kopš Otrā pasaules kara Austrijā valsts prezidenta krēslu vienmēr bija ieņēmis vai nu sociāldemokrātu, vai konservatīvās Tautas partijas pārstāvis, taču tagad abi politiskie spēki jūtami atpaliek un valsts politiskā seja mainās.
