Pulka "Azov" liktenis aizvien neskaidrs
Vien dažas dienas pēc tam, kad Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu oficiāli paziņojis, ka šāda apdraudējuma dēļ Krievija būs spiesta pastiprināt savu klātbūtni Rietumu kara apgabalā. Līdz gada beigām Rietumu kara apgabalā tiks izveidotas 12 armijas daļas un apakšvienības, kā arī tiek plānots, ka Krievijas armija vēl šogad saņems vairāk nekā 2000 mūsdienu ieroču un militārās tehnikas vienību.
Šādus paziņojumus gan būtu grūti uzskatīt par pārsteigumu. Par lielāku pārsteigumu varētu uzskatīt paziņojumu, ka noslēgumam tuvojas tā dēvētās Luhanskas tautas republikas atbrīvošana, jo īsti nav skaidrs, no kā tā bija jāatbrīvo. Galu galā jau gadiem šī teritorija atrodas faktiskā Krievijas kontrolē un tagad tiek saņemtas ziņas, ka uz okupētajām Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijām piespiedu kārtā tiek aizvesti arī ieņemtās Mariupoles iedzīvotāji – lai pastiprinātu šo pašpasludināto republiku bruņoto spēku rindas.
Joprojām nav pilnīgi skaidras informācijas par to, kā tieši notiek ukraiņu karavīru evakuācija no ielenktās rūpnīcas "Azovstaļ". Pulka "Azov" komandieris, apakšpulkvedis Deniss Prokopenko paziņojis par smagi ievainoto karavīru evakuāciju no rūpnīcas "Azovstaļ". Viņš arī nosaucis trīs galvenās Ukrainas prasības, lai šāda evakuācija notiktu.
"Ukrainas augstākā militārā vadība deva pavēli saglabāt garnizona karavīru dzīvību un pārtraukt pilsētas aizsardzību.
Par spīti smagajām cīņām, visaptverošu aizsardzību un piegāžu trūkumu mēs pastāvīgi runājām par trim galvenajām prasībām: civiliedzīvotāji, ievainotie un bojā gājušie.
Civiliedzīvotājus izdevās evakuēt. Smagi ievainotie saņēma nepieciešamo palīdzību – viņus izdevās evakuēt ar pēc tam sekojošu apmaiņu un nogādāšanu Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Runājot par bojā gājušajiem varoņiem – šis process turpinās. Un es ceru, ka vistuvākajā laikā tuvinieki un visa Ukraina varēs ar godu apglabāt savus varoņus," atzīmēja Prokopenko.
Tikmēr Krievijas masu saziņas līdzekļos un varas iestāžu oficiālajos paziņojumos tiek norādīts, ka "Azovstaļ" aizstāvji ir masveidā padevušies. Aktīvi tiek spriests arī par pulka "Azov" iekļaušanu teroristisko organizāciju sarakstā, kas liegtu iespēju šos kaujiniekus apmainīt pret krievu karagūstekņiem.
Savukārt "Azovstaļ" aizstāvju sievas un mātes ir vērsušās pie Turcijas, aicinot to kļūt par garantu viņu tuvinieku dzīvības saglabāšanai.
Mariupoles aizstāvju radinieces, uzturoties Turcijā, norādījušas, ka ''Azovstaļ'' teritorijā nenotiek karš, bet gan Krievijas īstenota slepkavība, par kuru ir jāuzzina visai pasaulei. Turklāt rūpnīcas aizstāvji tagad no vienas elles, kā to nosaucis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir nonākuši otrā, kur par savu dzīvību arī ir jāsatraucas ik minūti.
Kā paziņojis Ukrainas prezidents Zelenskis, līdz šim Ukrainas prasībai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā tiesā ir pievienojušās 42 valstis. Šāda sabiedroto atsaucība liekot cerēt uz to, ka kopīgiem spēkiem agresors tiks saukts pie atbildības.
Itālijas plāns Krievijas iebrukuma pārtraukšanai
Runājot par starptautiskiem centieniem, Ukrainas Ārlietu ministrija ir apstiprinājusi, ka Itālija ir izstrādājusi iniciatīvu Krievijas iebrukuma pārtraukšanai. Šāds plāns ir iesniegts ANO un septiņām pasaules industriāli attīstītākajām jeb G7 valstīm.
Itālijas piedāvājums paredz uguns pārtraukšanu un frontes demilitarizāciju ANO uzraudzībā, kurai sekotu sarunas par Ukrainas nākotnes statusu. Tas paredzētu iestāšanos Eiropas Savienībā, bet neļautu pievienošanos NATO.
Tāpat Ukrainai un Krievijai būtu jāpanāk vienošanās par uz laiku okupētajām Ukrainas austrumu teritorijām, kā arī Krimas pussalu. Kā teikts šajā plānā, strīdīgajām teritorijām būtu jāparedz pilnīga autonomija ar tiesībām pašām rūpēties par savu drošību, vienlaikus garantējot, ka suverenitāti saglabā Kijiva.
Vienlaikus ierosināts noslēgt daudzpusēju vienošanos par mieru un drošību Eiropā, kas iekļautu atbruņošanās un bruņojuma kontroles jautājumus, konfliktu novēršanu un uzticības vairošanu starp pusēm.
Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka augstu novērtē šādu Itālijas piedāvājumu un tas tiek rūpīgi pētīts. Vienlaikus prezidenta administrācijas pārstāvis Andrejs Jermaks ir izteicies, ka ne par kādu jaunu vienošanos ar Krieviju nevar būt ne runas, kamēr netiks atbrīvotas okupētās teritorijas. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Krievija ar Itālijas piedāvājumiem pagaidām vēl nav iepazinusies.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
