Panorāma

Komercmediji cīnās par sabiedriskā pasūtījuma naudu

Panorāma

Meklē kompromisu par mikrouzņēmumu nodokli

Islande koķetē ar ES?

Islandē pieaug sabiedrības atbalsts dalībai ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēdējos 12 mēnešos par 10% ir palielinājies sabiedrības atbalsts Islandes dalībai Eiropas Savienībā (ES), sasniedzot 46%. Šobrīd gan sarunas par iestāšanos, kā saka islandieši, noliktas uz ledus. Tās nav formāli izbeigtas, bet tuvākajā laikā arī netiek plānots tās atsākt. Islandiešiem nepatīk ne savi politiķi eiroskeptiķi, ne arī doma par savu zivju resursu dalīšanu ar Briseli un atteikšanās no pretrunīgi vērtētās vaļu zvejas.

Traleri pēc četrām nedēļu zvejas ir tikai uz dienu iegriezušies vienā no daudzajām Islandes ostām netālu no Reikjavikas. Te tiek izkrautas uz kuģa jau apstrādātās un sasaldētās zivis, nomainīta komanda, lai rīt atkal dotos jūrā. 

Bažas par to, ka iestājoties Eiropas Savienībā var tik samazinātas nozvejas kvotas un var nākties dalīties ar saviem zivju resursiem, ir viens no galvenajiem argumentiem kāpēc vairums islandieši negrib iestāties ES.

Eiropas Savienībā ir daudzas labas lietas, bet zivjsaimniecības politika nav to skaitā," saka zvejas flotiles “Thorfish” vadītājs Eirikurs Oli Dagbjartsons. "Es domāju, ka tur viņiem vajadzētu piestrādāt. Mēs jau esam dažādi integrēti, bet pilnībā pievienoties un atļaut Briselei noteikt mūsu zivsaimniecības ekonomiku – man tas neder!"

Zvejniecība Islandei ir neaizskarama - tāda kā svētā govs, -  tajā nodarbināti ir 5-7% iedzīvotāju. Tomēr pēc 2008.gada smagās banku krīzes islandiešu jūtas pret ES uz brīdi atmaiga, valdība pat sāka iestāšanās sarunas. Sāpīgākais jautājums bija zvejniecība, bet Islandes lauksaimniecības un zvejniecības ministrs toreiz bija neslēpts eiroskeptiķis un teic – Brisele Islandes zvejniekiem izdevīgu darījumu piedāvāt nespēj, tāpēc sarunas par dalību beigušās ne ar ko.  

Daži te, Islandē, iedomājās, ka var vienoties par īpašiem nosacījumiem te un var vienoties par īpašiem nosacījumiem tur. Protams, jūs varat vienoties par šādiem nosacījumiem īstermiņā – uz diviem gadiem, uz pieciem gadiem, uz 10 gadiem – to jūs varat izdarīt. Daži cilvēki domā īstermiņā. Iespējams, arī par personīgo labumu. Bet mēs esam atbildīgi par valsti ilgtermiņā," norāda bijušais Islandes lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs Jons Bjarnsons.

Tomēr nākamais solis - eiroskeptiķu vēlme – arī formāli atsaukt pieteikumu Islandes dalībai ES šogad izsauca plašus sabiedrības protestus Reikjavikā, kad trīs mēnešu garumā, sākumā katru dienu un tad reizi nedēļā sanāca tūkstošiem islandiešu uz protesta akcijām. Islandieši protestēja pret veidu, kā politiķi gatavojās atsaukt Islandes pieteikumu dalībai  ES, proti, bez pirms velēšanām apsolītā referenduma.

Tas savā ziņā saniknoja cilvēkus, es domāju, jo pēdējos gados mēs esam gājuši cauri milzīgiem politiskiem nemieriem," uzskata kustības “Jā, Islande!” vadītājs Jons Steindors Valdimarsons. "Ir neuzticēšanās politiķiem un institūcijām, jo esam piedzīvojuši ekonomisko krīzi un sabrukumu. Cilvēkiem ir apnikuši politiķu meli un solījumu nepildīšana."

Šis eiroskeptiķu solis ne tikai izsauca plašu sašutuma vilni islandiešos, bet arī sāka palielināt šejieniešu  atbalstu dalībai ES. Eiroskeptiķi gan cer – Islande ekonomikas atkopjas un tāpēc sapņi par ES drīz atkal aizmirsīsies

"Ja jums klājas labi, tad kāpēc gan to darīt?" jautā Bjarnsons.

Islandes ekonomika, visticamāk, var iztikt bez dalības ES, bet, iespējams, sabiedrība var gribēt atrast saviem vietējiem politiķiem kādu uzraugu no malas. Un tad Islandes dalība ES būs nevis ekonomisku bet pedagoģisku apsvērumu motivēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti