Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Islandes iedzīvotājiem ir līdzīgs viedoklis, un vairākums iebilst iestājai ES. Islande iestāšanās sarunas sāka pirms trim gadiem, kad neilgi pēc finanšu krīzes sākšanās uzskatīja, ka dalība kopienā būtu stabilitātes garants.
Gandrīz mēnesi pēc Islandes parlamenta vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas trešdien paziņoja, ka ir vienojušās par centriski labējas valdības izveidošanu. Un tas nozīmē, ka vismaz pagaidām valsts ceļš uz ES ir apstājies. Koalīcijas līgumā ir rakstīts, ka „iestāšanās sarunas ar ES netiks turpinātas", līdz par to likteni netiks sarīkots referendums.
Parlamenta vēlēšanās aprīlī uzvarēja Konservatīvā Neatkarības partija un centriskā Progresa partija, katra iegūstot 19 deputātu vietas, un spējot nodrošināt vairākuma koalīcijas izveidi. Šīs pašas partijas smagi zaudēja 2009. gada vēlēšanās, jo vēlētāji tās vainoja par banku sabrukumu un finanšu krīzi. Toreiz starptautisko uzmanību ieguva bankrotējusī interneta banka „Icesave”, kad Lielbritānija un Nīderlande pieprasīja Islandei kompensēt tās noguldītājiem nodarītos zaudējumus.
Rezultātā pie varas nāca pirmā kreisā valdība Islandes vēsturē. 2009. gadā Islande vērsās pie ES ar lūgumu to uzņemt, daudziem valsts iedzīvotājiem uzskatot, ka eiro varētu spēlēt zināma stabilitātes garanta lomu. 2010. gadā oficiāli sākās iestāšanās sarunas. Tās strauji virzījās uz priekšu, ņemot vērā, ka Islande jau ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts. Kaut gan grūtības sagādāja strīdīgās sarunu nodaļas par Islandei svarīgajiem lauksaimniecības un zvejniecības sektoriem, trīs gados sekmīgi noslēgtas trešā daļa no 33 sarunu nodaļām, kuru ietvaros jāskaņo likumdošana ar ES tiesību normām.
Kaut gan Islandes ekonomika ir atlabusi, līdzšinējai kreisajai valdība vēlētāju cerības, acīmredzot, neizdevās piebildīt. Jau janvārī ārlietu ministrs paziņoja, ka sarunu temps ar Briseli tiek samazināts, lai galveno uzmanību pievērstu priekšvēlēšanu laikam.
Jaunākas aptaujas liecina, ka iestāšanos atbalsta tikai ceturtā daļa salas iedzīvotāju, bet vairākums ir pret. Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kurš jaunajā valdībā būs finanšu ministrs, iepriekš paziņojis, ka Islandes centieniem iestāties ES ir pienācis gals. Valdība tomēr norādījusi, ka izvērtēs līdzšinējo sarunu progresu, kā arī apsvērs referenduma rīkošanas praktiskos aspektus. Abas valdošās partijas uzsvērušas, ka vēlas labas tirdzniecības attiecības ar ES, taču uzskata, ka Islandes intereses vislabāk īstenojamas atrodoties ārpus kopienas.
