Pilsēta ar vēsturisku nozīmi
Jeruzalemes statuss ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem objektiem. Par svēto un mūžīgo pilsētu dēvētajai Jeruzalemei ir centrāla loma visās trijās Abrahama reliģijās – jūdaismā, islāmā un kristietībā.
Sākotnējā ANO plānā divu valstu izveidei pēc Otrā pasaules kara Jeruzalemei bija paredzēts neitrāls statuss. Taču plāns netika pieņemts, sākoties karadarbībai starp izraēliešiem un palestīniešiem, bet vēlāk, kad Izraēla pasludināja neatkarību – starp Izraēlu un apkārtējām arābu valstīm.
1949.gadā Jeruzalemi sašķēla pamiera robeža starp Izraēlu un Jordāniju, un tieši tās pusē palika galvenās vēsturiskās un reliģiskās vietas. Tomēr pēc sešu dienu karā 1967.gadā, Izraēla okupēja arī Austrumjeruzalemi, vēlāk to anektējot.
Starptautiskā sabiedrība šo aneksiju nav atzinusi, un tur ilgstoši dzīvojošie palestīnieši joprojām vēlas to redzēt par savas nākotnes valsts oficiālo galvaspilsētu.
Starptautiskā sabiedrība kopumā vienojusies, ka jautājums par Jeruzalemes statusu tiktu skatīts miera procesa sarunu noslēdzošajā posmā. Visu šo iemeslu dēļ Donalda Trampa solis atzīt visu Jeruzalemi par Izraēlas nedalāmo galvaspilsētu izraisījis plašus protestus arābu pasaulē.
Sper pretēju soli
Nu musulmaņu valstu līderi spēruši pretēju soli un aicinājuši pasauli atzīt Austrumjeruzalemi par okupētās Palestīnas galvaspilsētu.
Jau no pirmajām Turcijā notiekošā Islāma sadarbības organizācijas ārkārtas samita minūtēm uzņemošās valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairāk nekā 20 dalībvalstu pārstāvjus aicināja atzīt Austrumjeruzalemi par „okupētās” Palestīnas galvaspilsētu. Turklāt viņš uzskata, ka ASV pēc sava paziņojuma vairs nevar būt starpnieks Tuvo Austrumu miera procesā.
To norādījis arī palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, uzsverot, ka Savienotās Valstis to ir izdarījušas pašas ar savu pieņemto lēmumu.
„Šeit esam pulcējušies, lai atzītu svēto pilsētu Jeruzalemi par to, kas tā vienmēr ir bijusi – par Palestīnas galvaspilsētu,” sacīja Abass.
“Tādējādi ar jūsu atbalstu es vēlos noraidīt ASV vienpusējos un nelikumīgos lēmumus, kas pieņemti laikā, kad tā iesaistīta taisnīga un samērīga miera procesa rezultāta panākšanā. Turklāt ar šo savu izdarīto izvēli Savienotās Valstis zaudē turpmāka starpnieka lomu un izslēdz sevi arī no tālākajām miera sarunām, jo tās nepārprotami apliecina Izraēlas interešu lobēšanu,” klāstīja Abass.
Abass arī pieprasījis izveidot jaunu mehānismu Palestīnas valsts izveidei Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā.
Tāpat islāma valstu līderi samitā uzsvēra, ka Trampa lēmums „tiesiski ir spēkā neesošs” un uzskatāms par „tīšu miera centienu graušanu”, kas dos stimulu „ekstrēmismam un terorismam”.
Samita dalībnieki Trampa lēmumu uzskata par „ASV administrācijas paziņojumu, kurā Vašingtona atkāpjas no miera atbalstītāja lomas” Tuvajos Austrumos.
Islāma sadarbības organizācijas (OIC) ārkārtas samits sekoja dažas dienas pēc tam, kad arī arābu valstis aicināja ASV atcelt Trampa lēmumu par vēstniecības pārcelšanu. Arābu valstu sanāksmē tika pieļauta arī iespēja piemērot sankcijas pret ASV un citām valstīs, kuras nolemtu sekot tās piemēram, taču rezolūcijā šīs ierosinājums neparādījās, jo tas tika uzskatīts par pārāk radikālu soli.
Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš nedēļas sākumā bija ieradies Briselē, lai tiktos ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un politikas jautājumos Federiku Mogerīni, uzsvēra, ka Eiropai vajadzētu sekot Savienoto Valstu piemēram un atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu.
Šo aicinājumu Mogernīni noraidīja un rosināja Izraēlai līdz situācijas normalizēšanai apturēt ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu par vēstniecības pārcelšanu.
Par Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu Tramps paziņoja pagājušajā nedēļā, norādot, ka pārcels no Telavivas uz Jeruzalemi Savienot Valstu vēstniecību, tādējādi nepārprotami dodot signālu par to, kas ir jaunā Izraēlas galvaspilsētu. Tas izsauca plašu neapmierinātību arābu un musulmaņu valstīs, daudzviet pasaulē notiek arī protesta akcijas un masu nemieri, tostarp Rietumkrasta un Gazas joslas teritorijā.
