Tieši pirms 40 gadiem Irānā tika gāzts valdošais šaha Muhameda Rezas Pehlevi režīms. Pēc tam, kad šahs bija devies trimdā, valstī atgriezās ietekmīgais šiītu garīdznieks un islāma revolūcijas galvenais ideologs Rūhollāhs Mūsavī Homeinī, kurš līdz pats sava mūža beigām bija Irānas augstākais vadītājs. Toreiz ar Islāma revolūciju tika izbeigta aptuveni divarpus tūkstošus gadus ilgā nepārtrauktā persiešu monarhu valdīšana.
Atzīmējot Islāma revolūcijas 40 gadadienu, pirmdien, 11. februārī, dažādās valsts pilsētās ielās izgājuši simtiem tūkstoši vai pat miljoni cilvēku.
Uzrunājot demonstrāciju dalībniekus, Irānas prezidents Hasans Rouhani paziņojis, ka 1979. gada revolūcija paglāba valsti no tirānijas, kolonizācijas un atkarības no citām valstīm. Pēc viņa vārdiem, Irānai ir izdevies izveidot neatkarīgu valdības sistēmu, kā arī novērst vairākas Amerikas Savienoto Valstu un Izraēlas organizētas sazvērestības.
Rouhani īpaši asi vērsies tieši pret Vašingtonu, kas vēl pavisam nesen atjaunoja pret Teherānu ekonomiskās sankcijas. Hasans Rouhani uzsvēris, ka ASV neizdosies izolēt Teherānu un sankcijām neizdosies salauzt Islāma republiku. Par spīti Savienoto Valstu izteiktai kritikai, prezidents norādījis, ka
viņa vadītā valsts turpinās attīstīt savu raķešu programmu ar mērķi aizsargāt sevi no ārējiem draudiem un neviens nevarēšot Irānai aizliegt ražot tādas vai citādas raķetes.
Šos aicinājumus ar sajūsmu uztvēris prezidenta atbalstītāju pūlis, izsaucot tādus saukļus kā „Nāve Amerikai”, “Nāve Izraēlai” un “Nāve al Saudu karaliskajai ģimenei Saūda Arābijā”.
Domstarpības starp Savienotajām Valstīm un Irānu pastiprinājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienpusēju izstāšanās no starptautiskās vienošanās par Irānas kodolprogrammu. Šī līguma ietvaros Irāna bija apsolījusi ierobežot savas kodolaktivitātes, apmaiņā saņemot ekonomisko sankciju atcelšanu. Tagad sankcijas ir atjaunotas un skar gan naftas, gan banku sektoru, gan jūras pārvadājumus, ievērojami samazinot Irānas ieņēmumus.
Lai censtos glābt pretrunīgi vērtēto kodolvienošanos, Eiropas valstis, kuras uzskata, ka Irāna savas saistības ir pildījusi, ir centušās radīt maksājumu instrumentu, lai apietu ASV ieviestās sankcijas. Taču revolūcijas gadskārtas priekšvakarā pašreizējais Irānas augstākais līderis, ajatolla Ali Hamenei ieteicis neuzticēties eiropiešiem tāpat kā amerikāņiem.
Kā norāda ārvalstu komentētāji, kopš revolūcijas, kuras laikā tauta apvienojās cīņā pret šahu, Irānas sabiedrība atkal ir sašķēlusies tajos, kuri stingri iestājas par striktu islāma likumu ieviešanu, kā arī tajos, kuri vēlas panākt reformas, ekonomiskās izmaiņas un lielākas brīvības iedzīvotājiem.
Rietumvalstu ieviesto ekonomisko sankciju dēļ ir ievērojami kritusies Irānas nacionālās valūtas vērtība, strauji pieaugušas patēriņa preču cenas, izraisot plašu neapmierinātību īpaši starp irāņiem ar zemākiem ienākumiem. Tieši tāpēc pēdējo gadu laikā arvien biežāki kļūst dažādi protesti, par kuru apmēriem pārsteigta ir bijusi pat Irānas vadība. Bieži vien šie protesti tiek apspiesti ar varu un, kā norāda cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Amnesty International”, vēršanās pret citādi domājošajiem ir apjomīgākā pēdējo gadu desmitu laikā.
