Īrijas prezidenta vizīte Londonā sola attiecību uzlabošanos ar Lielbritāniju

Īrija un Apvienotā Karaliste pāršķir jaunu sarežģīto attiecību vēstures lappusi. Pirmajā vizītē vēsturē uz Londonu devies Īrijas prezidents Maikls Higinss, atbildot uz Anglijas karalienes Elizabetes uzaicinājumu. Abu valstu starpā joprojām ir neatrisināti attiecību jautājumi, piemēram, situācija Ziemeļīrijā, taču fakts, ka valdību līmenī Īrija un Lielbritānija beidzot satikušās, uzskatāms par vēsturisku, tā secina politikas vērotāji.

Īrijas prezidents Maikls Higinss Londonā ieradies divus gadus pēc Anglijas karalienes Elizabetes vizītes Īrijā, kas kļuva par ievērojamu ziņu ne tikai īru un britu sabiedrībā, bet arī pasaulē. Karaliene Elizabete bija pirmais monarhs, kas oficiālas vizītes ietvaros spērusi kāju uz Īrijas zemes un viņas viesošanās zaļajā salā tika novērtēta ļoti atzinīgi. Īpaši tādēļ, ka karaliene nolika ziedu vainagu piemiņas vietā tiem, kas krituši par Īrijas neatkarību no britu varas. Tas, kā norāda eksperti lielā mērā arī salauzis pēdējo gadu ledu abu kaimiņvalstu starpā.

Īrijas prezidents Higinss otrdien Londonā uzņemts ar valsts pirmajai personai pienākošos cieņu un karietē, ko pavadīja grezna procesija ar jātniekiem cauri ar Lielbritānijas un Īrijas karogu rotātai alejai  nogādāts Vindzoras pilī pie karaliskās ģimenes. Īrijas prezidenta ierašanos un procesiju pavadīja tūkstošiem skatītāju - gan briti, gan īri, un tam tiešraidē sekoja televīzijas un arī raidorganizācija BBC.

Īrijas prezidents ticies arī ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un Londonas mēru Borisu Džonsonu. Viņu šajā valsts vizītē pavada arī Īrijas premjerministrs Enda Kenijs un ārlietu ministrs Īmons Gilmors. Kā norāda eksperti, šī vizīte nebūtu bijusi iespējama pirms 20 gadiem, tā kā starp abām valstīm valdīja saspīlēta gaisotne.

Īrija neatkarību atguva 1921. gadā, taču vēlākos gadus pavadīja pilsoņu karš un partizānu cīņas pret britu militārajiem spēkiem. Briti neatdeva visu teritoriju Īrijai, paturot sešas grāfistes Ziemeļos, kur joprojām situācija ir saspīlēta, un, kā pirms vizītes izteicies Īrijas prezidents Maikls Higinss, ir vēl ļoti daudz darāmā.

Taču to, ka abas puses cenšas tikt pāri vēstures asiņainākajām un arī baisākajām vēstures lappusēm, apliecina arī fakts, ka uz Karalienes Elizabetes rīkoto pieņemšanu Londonā ieradies arī agrākais Īru Republikāņu armijas komandieris Marks Makginess, kurš savulaik ar saviem vīriem aktīvi cīnījies pret britu varu un tagad ir kļuvis par Ziemeļīrijas vicelīderi.

Šī tikšanās ir emocionāli spēcīga arī tādēļ, ka Makginesa vadītās armijas raidītā bumba septiņdesmito gadu nogalē laivā nogalināja karalienes Elizabetes brālēnu, lordu Luisu Mountbatenu. Tiesa gan karaliene Elizabete un Makginess jau ir sarokojušies pirms diviem gadiem karalienes vizītes laikā Belfāstā, Ziemeļīrijā, taču viņas vizītes laikā Dublinā Makginess nepiedalījās.

Politikas vērotāji lēš, ka Īrijas prezidents Higinss, kurš ir cienīts pašmājās arī kā dzejnieks un filozofs, un savulaik pats kā imigrantu strādnieks 21 gada vecumā Lielbritānijā strādājis par viesmīli, ar savu vizīti Lielbritānijā centīsies mazāk atgādināt par rūgto pagātni un plaisām, kas ilgstoši šķēlušas abas valstis, bet tā vietā mēģinās rast un uzsvērt vienojošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti