Eiropas Parlaments ir pirmā no Eiropas Savienības institūcijām, kas ir aizsākusi debates par Eiropas nākotni, kurās dalībvalstu vadītāji uzstāsies ar runām, kā arī varēs iesaistīties diskusijās ar deputātiem.
Īrijas premjerministrs Leo Varadkars izteica pateicību par Eiropas Savienības atbalstu “Brexit” sarunās, kad bija nepieciešams vienoties par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju. Viņš skaidroja, ka šis jautājums ir nozīmīgs, jo robežkontroles atjaunošana nozīmētu, ka 1998.gada Lielās piektdienas jeb Belfāstas vienošanās par pamieru ir apdraudēta.
„Mana vadītā valdība ir apņēmusies aizsargāt Lielās piektdienas vienošanos visās tās daļās un visu, kas no tā izriet. Tieši tāpēc mēs uzstājām uz to, ka nedrīkst tikt atjaunota robežkontrole, radīti jauni šķēršļi, kuri ierobežotu cilvēku pārvietošanos vai tirdzniecību. Esam arī pateicīgi par izrādīto solidaritāti no dalībvalstīm. Tas ir viss, uz ko cerējām, pierādot to, kāpēc mazās valstis tik daudz iegūst no dalības šajā savienībā,” sacīja Varadkars.
Savukārt kritiku Eiropas Savienības dalībvalstīm viņš veltīja par uzņēmumu ienākuma nodokli. Viņš norādīja, ka tā ir „liekulība” no bloka valstu puses, īpaši izceļot Franciju.
Iepriekš Eiropas Parlaments ir Dublinu nosaucis par „nodokļu paradīzes” valsti, taču Īrijas premjerministrs šīs apsūdzības noraida. Īrijai pārmests, ka lielajām ārvalstu kompānijām tiek piešķirtas pazeminātas nodokļu likmes, to skaitā ir ASV tehnoloģiju gigants “Apple” un citas.
Atbildot uz „Irish Times” žurnālista jautājumu, premjers pauda uzskata, ka Eiropas lielākai attīstībai nākotnē ir nepieciešams ieguldīt vairāk, saglabājot finansējumu pašreizējām programmām, kuras tiek uzturētas no Eiropas Savienības budžeta.
Turpretī runājot par „otru referendumu” saistībā ar “Brexit”, Varadkars uzsvēra, ka tas nebūtu uzskatāms par „nedemokrātisku”, ja briti vēlētos panākt atgriešanos Eiropas Savienībā. Tiesa gan, Īrijas valdības vadītājs noraidīja jebkādus pārmetumus, ka viņš varētu būt iesaistīts intrigās vai sazvērestībās pret Lielbritāniju, lai jebkādā veidā sekmētu „otro referendumu”. Viņš uzsvēra, ka vienmēr būs ieinteresēts saglabāt labas attiecības ar Apvienoto Karalisti.
Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paudis viedokli, ka „Brexit" ir katastrofa, no kuras labumu negūst neviena no pusēm. Viņš šonedēļ ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku norādīja, ka Lielbritānija varētu pārdomāt un atkal atgriezties blokā pēc izstāšanās 2019. gadā.