Abu valstu līderi apsprieda Eiropas integrācijas nākotni, Lielbritānijas attiecības ar ES, kā arī Īrijas attiecības ar Lielbritāniju.
"Ja Lielbritānijai būs piekļuve vienotajam tirgum, tad lietas lielā mērā paliks tādas pašas, kādas tās ir, bet tas prasīs cenu," uzsvēra Kenijs, norādot uz ES prasību garantēt brīvu pārvietošanos ES dalībvalstu pilsoņiem.
Kenijs arī vēlējās novērst šķēršļus tirdzniecībai un ceļošanai starp Lielbritāniju un Īriju gar Ziemeļīrijas robežu.
"Mēs nevēlamies, lai Eiropas robeža ietu no Dandolkas [Īrijā] līdz Derijai [Ziemeļīrijā]," viņš uzsvēra.
Kenijs arī norādīja, ka sākotnējās aplēses liecina, ka britu lēmums izstāties no ES vissmagāk skars tieši Īriju.
Abu valstu līderi arī aicināja britus nekavēties ar lēmumu par savām turpmākajām attiecībām ar ES.
"Jaunā [Lielbritānijas] premjerministra uzdevums (..) būs panākt skaidrību par jautājumu, kādas attiecības Lielbritānijas vēlas veidot ar Eiropas Savienību," Merkele norādīja reportieriem.
Arī Kenijs aicināja Lielbritāniju aktivizēt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot oficiālu izstāšanās procesu, kas ļautu pārējām dalībvalstīm ātrāk noskaidrot, vai Lielbritānija vēlas attiecības ar ES veidot, balstoties tā sauktajā Norvēģijas un Šveices modelī, vai arī pilnīgi citādāk.
Attiecībā uz miera procesu Ziemeļīrijā Kenijs pauda, ka ilgstošais konflikts starp katoļiem un protestantiem ir atstājis "ļoti trauslu mantojumu" un jāturpinās centieniem saglabāt mieru Ziemeļīrijā.