ĪSUMĀ:
- Jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu – lielākais “Brexit” klupšanas akmens.
- ES piedāvā pagaidu noregulējumu, lai neatjaunotu stingru robežu.
- Britu premjers Džonsons ir pret pagaidu noregulējumu.
- Džonsons uzskata – no stingras robežas var izvairīties ar citiem risinājumiem.
- Īrijas premjers: Konkrētu alternatīvu piedāvājumu neesam saņēmuši.
Džonsona vizīte Īrijā notiek laikā, kad britu parlamenta darbs tiek pārtraukts uz piecām nedēļām.
Lai arī Īrija un Lielbritānija ir tuvākie kaimiņi un draugi, jautājums par robežu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku ir izrādījies lielākais klupšanas akmens visa “Brexit” procesa laikā. Un iemesli tam ir skaidri – aizejot no Eiropas Savienības, starp abām valstīm būtu jāizveido stingrā robeža, jo tā būtu arī Eiropas Savienības un trešās valsts ārējā robeža, uz kuras nepieciešams veikt dokumentu un muitas pārbaudes. Taču šādas robežas atjaunošanu nepieļauj Lielās piektdienas miera līgums un to neviena no pusēm neriskē apdraudēt.
Tāpēc arī Eiropas Savienības dalībvalstu apstiprinātajā izstāšanās līgumā ar Lielbritāniju tika piedāvāts punkts par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.
Pašreizējais britu premjerministrs Boriss Džonsons ir kaismīgs šāda līguma punkta pretinieks un vēlas to atcelt, aizbildinoties ar to, ka no stingrās robežas ir iespējams izvairīties ar dažādiem alternatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem.
Pirmdien, 9. septembrī, viesojoties Dublinā, Džonsons atzinis, ka gan Lielbritānijā, gan Īrijā visi apzinās, cik politiski nozīmīgs un jūtīgs ir robežas jautājums, solot nepieļaut kontroles atjaunošanu uz robežas.
Tāpat viņš atkārtoti uzsvēris, ka ir apņēmības pilns panākt “Brexit” vienošanos, bet izstāšanās bez vienošanās būtu atzīstama par valsts pārvaldības izgāšanos, par ko visiem būtu jāuzņemas atbildība.
No savas puses Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka ir gatavs arī turpmāk uzklausīt britu piedāvājumus, taču nekādi konkrēti risinājumi pagaidām no Londonas puses nav saņemti.
“Es esmu gatavs uzklausīt jebkādus konstruktīvus veidus, kā mēs varētu sasniegt izvirzītos mērķus un pārvarēt pašreizējo strupceļu. Taču tas, ko mēs nevaram darīt un nedarīsim, ir pieļaut, ka likumiskas garantijas tiek aizvietotas ar solījumiem. Mūsu uzņēmējiem ir nepieciešama ilgtermiņa pārliecība. Un cilvēkiem šīs salas ziemeļos un dienvidos ir nepieciešamība pārliecība, ka viņu dzīve, drošība un identitāte “Brexit” dēļ netiks apdraudēta. Likmes ir patiešām augstas. Izvairīšanās no atgriešanās pie stingrās robežas un mūsu vietas vienotajā tirgū aizsargāšana ir Īrijas valdības prioritātes jebkuros apstākļos,” uzsvēra Leo Varadkars.
“Mums ir jāaizsargā miers. Un tāpēc Ziemeļīrijas pagaidu noregulējums mums ir kritiska izstāšanās līguma sastāvdaļa. Ja vien un līdz brīdim, kamēr netiek atrastas alternatīvas” sacīja Īrijas premjers.
“Mēs esam atvērti šādām alternatīvām, taču tām ir jābūt reālistiskām, saistošām un darboties spējīgām. Taču šādus piedāvājumus mēs līdz šim neesam saņēmuši,” sacīja Īrijas premjers.
Džonsona vizīte Īrijā notiek dienā, kad uz piecām nedēļām ir paredzēts apturēt parlamenta darbu. Opozīcijā esošās leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins šādu premjera lēmumu ir nosaucis par apkaunojošu, jo Džonsons vienkārši izvairoties no atbildības.
Taču pirms parlamenta darba apturēšanas gaidāms vēl viens balsojums par ārkārtas parlamenta vēlēšanu sarīkošanu. Jau tagad tiek prognozēts, ka parlamentārieši, visticamāk, vēlēšanu rīkošanu noraidīs, jo joprojām nav saņemtas garantijas, ka Lielbritānija neaizies no Eiropas Savienības bez panāktās vienošanās. Situāciju vēl vairāk sarežģījuši valdības pārstāvju paziņojumi, ka Boriss Džonsons arī nevēlas prasīt Eiropas Savienībai izstāšanās sarunu termiņa pagarinājumu.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Savukārt Džonsons aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15. oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
