Februāra nogalē notikušajās vēlēšanas nevienai partijai neizdevās iegūt pietiekami pārliecinošu atbalstu ātrai vairākuma koalīcijas izveidošanai. Līdz ar to Īrija kļuvusi par vēl vienu eirozonas valsti, kurai priekšā ir neskaidra politiskā nākotne. Pēdējos mēnešos līdzīga situācija pēc vēlēšanām izveidojusies arī Portugālē un Spānijā.
Īrijas jaunievēlētā parlamenta deputātiem, šodien sanākot uz pirmo sēdi, tradicionāli vajadzētu apstiprināt premjerministru. Domājams, kā kandidātus izvirzīs līdzšinējo valdības vadītāju Endu Keniju un citu partiju līderus. Kenijs šonedēļ brīdināja, ka neskatoties uz centieniem izveidot koalīciju ar mazākām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, ir iespējams, ka nevienam neizdosies iegūt vismaz puses likumdevēju atbalstu, kur kopumā ir 158. Premjera Kenija vadītā centriski labējā partija "Fine Gael" vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 50 krēslus, bet otrajā vietā - cita labēji centriskā partija - "Fianna Fail" ar 44 deputātiem. Abos gadījumos līdz vairākuma krietni pietrūkst.
Analītiķi uzskata, ka ticamākie notikumu attīstības scenāriji ir "Fine Gael" un "Fianna Fail" koalīcija vai arī jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošana. Kaut abas ir centriski labējas partijas, starp abām pastāv dziļas vēsturiskas plaisas un nesaskaņas, tādēļ apvienošanās koalīcijā būtu politiski ļoti grūti panākama.
Alternatīva tam ir "Fine Gael" vai "Fianna Fail" vadīta mazākuma valdība, kurai likumprojektu pieņemšanai būtu nepieciešams citu partiju atbalsts.
