Īrijas parlamenta vēlēšanās būtisku vairākumu neprognozē nevienai partijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Īrijā piektdien, 26.februārī, notiek parlamenta vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējai valdošajai koalīcijai varētu būt grūtības vēlreiz izveidot vairākumu. Par spīti labiem valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, iedzīvotāji galvenokārt ir neapmierināti ar bargajiem taupības pasākumiem un nodokļu celšanu.

Pēc 2008.gada finansiālās krīzes iestāšanās Īrija divus gadus vēlāk piedzīvoja banku sistēmas sabrukumu un bija spiesta pieprasīt sev glābšanas programmu, aizņemoties no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 85 miljardus eiro. Glābšanas programma nozīmēja ievērojamus taupības pasākumus, ienākumu samazinājumu un nodokļu celšanu.

Taču jau trīs gadus vēlāk Īrija bija spējīga glābšanas programmu noslēgt, uzrādot vienus no atzīstamākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem eirozonā. Pagājušajā gadā Īrijas ekonomika pieauga par ievērojamiem 6,6%, bet šogad izaugsme plānota aptuveni 5% robežās. Ievērojami samazinājies arī bezdarba līmenis.

Liels nopelns šajos sasniegumos ir premjerministram Endam Kenijam, viņa vadītajai partijai „Fine Gael” un tās koalīcijas partneriem, kuri tagad vēlas panākt atkārtotu ievēlēšanu. Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējai koalīcijai būs grūtības atkal iegūt vairākumu parlamentā, jo koalīcijā esošās leiboristu partijas daļa asi iebilst pret taupības pasākumiem. Arī liels skaits vēlētāju norāda, ka nabadzība un bezpajumtnieku skaits ir ievērojami palielinājies un par īstu ekonomikas atveseļošanos nemaz runāt nevar.

Kā norāda īru mediji, atšķirībā no Spānijas vai Grieķijas, kur taupības pretinieki ir apvienojušies ap vienu politisko spēku kā partiju „Pademos” Spānijā vai „Syriza” Grieķijā, Īrijā šie spēki ir ļoti sadrumstaloti. Galvenokārt savu ietekmi Īrijas parlamenta apakšpalātā vēlas palielināt pie partijām nepiederoši neatkarīgie politiķi, “Prettaupības alianse/Cilvēki pirms peļņas”, kā arī kreisā spārna republikāņu partija “Sinn Fein”. Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka „Fine Gael” un leiboristiem var nākties meklēt vēl kādu mazo politisko spēku jaunās valdības veidošanai.

Neatkarīgie deputāti priekšvēlēšanu kampaņas laikā īpaši uzsvēruši, ka Endas Kenija palikšanu premjerministra amatā atbalstīs tikai tad, ja valstī tiks īstenotas nopietnas reformas. Tostarp novēršot valdošajiem politiķiem tuvu stāvošu cilvēku iecelšanu atbildīgos amatos valsts uzņēmumos vai, piemēram, policijā.

Vienlaicīgi gaisā virmo arī iespēja izveidot „lielo koalīciju”, kurā apvienotos liberāli konservatīvā “Fine Gael” un tās mūžīgie konkurenti – labēji centriskā partija „Fianna Fail”. Taču tieši „Fianna Fail” tiek vainota Īrijas ekonomiskajās nedienās pirms krīzes, tāpēc premjerministrs Enda Kenijs ir noraidījis iespēju sastrādāties ar šīs partijas līderi Maiklu Martinu. Pēdējās debatēs pirms vēlēšanām Kenijs bija aicinājis vēlētājus atbalstīt pašreizējo valdību, jo tai ir nepieciešams novest līdz galam uzsāktos darbus.

Premjerministra vadītā partija gan joprojām ir populārākais politiskais spēks, par kuru būtu gatavi balsot 28 procenti vēlētāju. Tikpat balsu kopā savāc neatkarīgie deputāti un mazās partijas. Maikla Martina vadīto „Fianna fail” atbalsta 23% vēlētāju. Taču vislielākie izaicinājumi priekšā stāv leiboristiem, kurus atbalsta vien 6% īru un atsevišķi eksperti jau prognozē, ka tuvojas partijas sabrukums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti