Tāpat kā daudzviet, arī Īrijā Ziemassvētki ir vieni no gaidītākajiem gada svētkiem. Sākot ar decembra pirmajām dienām, tiek rotātas pilsētu ielas, cilvēki steidz iegādāties dāvanas un plāno, kur un kā pavadīs pēdējo gada nedēļu.
Dublinā un citviet Zaļajā salā ik gadu latviešu valodā notiek svētku dievkalpojumi, tiek rīkoti Ziemsvētku tirdziņi un izskan svētku koncerti. Tajos kopā pulcējas vietējie latvieši, taču pašu svētku vakaru pārsvarā visi pavada ģimenes lokā.
"Mēs ar vīra ģimeni kopā svinam tā, ka... Nu reiz bija arī tētis. Un tad tētis arī mums bija klāt Ziemsvētkos. To ģimeni, kas mums ir apkārt, mēs Ziemsvētkos tomēr sapulcinām sev blakus," stāsta Zeltīte, kura Īrijā dzīvo 9 gadus.
Savukārt Inga, kas Īrijā pavadījusi apaļus 11 gadus, apraksta savu svinēšanu šādi: "Es svinu šeit, Īrijā. Pēc darba mēs pavadām laiku ar ģimeni un tas ir šeit."
Tāpat svinēšanu apraksta Liene, kura gan cenšas katru gadu aizbraukt uz Latviju: "Šeit es dzīvoju viena pati, tāpēc es mēģinu katrreiz braukt mājās uz Latviju. Tur ir māsa, brālis un vecāki, un tad mēs svinam kopā, vienmēr Latvijā."
Savukārt pie Īrijas latvietes Judītes katru gadu ciemojas dēls. "Divdesmit ceturtā decembra vakaru es esmu kopā ar savu dēliņu. Viņš vienmēr ir pie manis katrā Ziemsvētku vakarā. Tas ir nerakstīts likums. Tas nāk no Latvijas."
Lai arī Ziemsvētku svinēšanā nereti ienāk arī pa kādai īru tradīcijai, tomēr pārsvarā latviešu mājās svētku vakars norit latviskā garā.
"Tad ir visi latviskie ēdieni uz galda. Tā, kā pienākas. Štovēti kaposti, tie man ir obligāti," saka Judīte.
"Pīrāgi, piparkūkas, 12 ēdieni. Tas ir noteikti, jā. Un vienmēr tiek uzklāts galds. Tā būs tradīcija, ka ir jāiet augšā bēniņos un jāmeklē tas galdauts, kas ikdienā netiek lietots. Tam tur būs jābūt vienmēr," saka Zeltīte.
Svētku laikā sastaptie latvieši ir pilnīgi pārliecināti, ka viņu mājās goda vietā ir jābūt izpušķotai eglītei, bet mīļie cilvēki ir jāiepriecina ar dāvanām.
