Pasaules panorāma

Kūst ledus ES un Baltkrievijas attiecībās

Pasaules panorāma

Holivudas leģenda aicina sargāt dabu

Īrijas ārlietu ministrs: Nevienošanās būtu politiska izgāšanās

Īrijas ārlietu ministrs: Nevienošanās par «Brexit» būtu politiska izgāšanās

“Es labi saprotu, ka mēs rakstām vēsturi,” atzina Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, raksturojot laiku, kad tikai mēnesis atlicis līdz Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES). Īrija sagaida, ka līdz nedēļas nogalei britu premjerministrs Boriss Džonsons piedāvās jaunu plānu, kā neatjaunot “cieto” robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, ja Lielbritānija aizies no ES bez vienošanās. Kovenijs ir viens no atslēgas cilvēkiem “Brexit” sarunās, un viņš ekskluzīvā sarunā ar “Pasaules panorāmu” pauda pārliecību, ka nevienošanās būs politiķu izgāšanās.

ĪSUMĀ:

  • Kovenijs: Īrija grib vienošanos, kas ļaus izvairīties no neskaidrības nākotnē.
  • Kovenijs: Nevienošanās būtu politiskā izgāšanās.
  • Īrijas ārlietu ministrs: Baltais nams kopumā aktīvi atbalsta Īriju “Brexit” procesā.

Divdesmit piecas divpusējas tikšanās – tādā intensitātē Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs aizvadījis ANO Ģenerālās asamblejas dienas Ņujorkā, kur politiķi pēc iespējas aktīvi izmanto iespēju satikt kolēģus no visas pasaules. Vieni no aktīvākajiem divpusējo sarunu maratonā bija Lielbritānijas un Īrijas pārstāvji.

Pēc Ņujorkas Kovenijs steigšu atgriezās Eiropā, lai piedalītos Dublinā valdības sēdē un pēc tam nekavējoties dotos uz Briseli, kur divpusēji pārrunātu jaunāko ar Eiropas “Brexit” sarunvedi Mišelu Barnjē.

Kovenija padomnieki atzinuši, ka viņi teju krīt no kājām, taču “Brexit” maratonam atlaižu nav.  Vizītes laikā Ņujorkā Īrijas ārlietu ministrs sniedza ekskluzīvu interviju “Pasaules panorāmai”.

“Īrijas pusē ir bijis daudz sarūgtinājumu. Mēs gribam tādu vienošanos, kas liek izvairīties no neskaidrības nākotnē un negatīvām sekām visiem,” sacīja Kovenijs.

“Nevienošanās nozīmētu tikai un vienīgi zaudējumus gan Lielbritānijai, gan Īrijai, gan visai Eiropai kopumā. Un godīgi sakot, tā būtu politiska izgāšanās. Taču, manuprāt, atbildība ir britu pusē. Viņi ir tie, kuri grib mainīt izstāšanās līgumu, un, to pieprasot, viņi rada milzu problēmas, īpaši Īrijas salā,” sacīja Kovenijs.

ANO Ģenerālajā asamblejā “Brexit” bija arī viens no tematiem, par ko no tribīnes runāja arī ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas sākt pilnīgi jaunas tirdzniecības attiecības ar Lielbritāniju, tikko tā būs aizgājusi no bloka.

Taču ASV allaž ir bijušas arī ciešas sabiedrotās Īrijai, tā kā ASV dzīvo liela īru kopiena un prezidents Tramps ir salīdzinoši biežs viesis Īrijā, jo viņam tur pieder viesnīca un golfa laukumi.  Taču Īrijas ārlietu ministrs atzina, ka Baltais nams kopumā aktīvi atbalsta Īriju “Brexit” procesā.

“Mums ir liels atbalsts no ASV un arī Baltā nama, lai noturētu miera procesu starp Īriju un Ziemeļīriju “Brexit” izraisītajās grūtībās. Šeit saprot to, ka “Brexit” varētu būt ļoti postošs. Mēs neprasām ASV ieņemt kādu pozīciju, atbalstīt vienu vai otru pusi, vai asi iestāties pret “Brexit”. Tas, ko mēs vēlamies, ir, lai ikviena vienošanās, kāda varētu būt, aizsargā Īrijas miera procesu, tāpat kā respektē Lielbritānijas lēmumu atstāt Eiropas Savienību,” stāstīja ministrs.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš patlaban piedzīvo politiskās grūtības pašmājās, arvien atsakās mainīt britu kursu un uzstāj, ka “Brexit” ir jānotiek 31. oktobrī, līdz tam cerot panākt, ka ar Eiropas Savienību izdosies vienoties par jaunu, Lielbritānijai izdevīgāku vienošanos, ko Brisele arvien noliedz.

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti