Īrijā viendzimuma laulības atbalstītas referendumā; diskusijas turpināsies

Īrijas vēlētāji piektdien notikušajā referendumā ir nobalsojuši par viendzimuma laulību legalizāciju. Par to liecina referenduma sākotnējie rezultāti. „Nē” kampaņas līderi jau atzinuši savu neveiksmi. Līdz ar to katoliskā Īrija ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kur viendzimuma laulības tiks atļautas pēc balsojuma vispārējā tautas referendumā.

Līdz šim pasaulē homoseksuālās laulības ir atzītas 18 pasaules valstīs, no kurām 13 atrodas Eiropā. Homoseksualitāte tradicionāli katoliskajā Īrijā bija aizliegta līdz 1993. gadam, un aborti valstī joprojām ir aizliegti, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta mātes dzīvība. Piedāvātās izmaiņas konstitūcijā aicināja iekļaut punktu, kas nosaka, ka laulības ir iespējams noslēgt starp divām personām neatkarīgi no viņu dzimuma. Arī pirms šī referenduma īstenotā kampaņa ir nostādījusi pretējās pozīcijās tradicionāli skeptisko katoļu baznīcu un, piemēram, katolisko premjerministru Endu Keniju, kurš televīzijas uzrunā vēl dažas dienas pirms balsojuma norādīja sabiedrībai, ka tai nav no kā baidīties. Arī citi kampaņas atbalstītāji norādījuši, ka šajā balsojumā jautājums ir par iekļaujošu sabiedrību un vienlīdzību.

Kā priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija paziņojis Īrijas veselības ministrs Leo Varadkars, kurš kļuvis par pirmo savu homoseksuālo orientāciju neslēpjošo ministru Īrijas vēsturē, visa kampaņa faktiski ir uzskatāma par sociālu revolūciju. Jau vēlāk intervijā Īrijas sabiedriskajai raidsabiedrībai RTE viņš paziņojis, ka sākotnējie rezultāti liecina, ka viendzimuma laulību legalizāciju atbalstījušo skaits atsevišķos reģionos varētu sasniegt pat 75%.

Iniciatīvas pretinieki vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas faktiski jau bija atzinuši savu sakāvi, paziņojot, ka šī ir bijusi pirmā reize, kad viendzimuma laulības atbalsta ne tikai lielākās politiskās partijas, bet arī vairāki ietekmīgi uzņēmumi. Viens no „Nē” kampaņas līderiem, neatkarīgais senators Ronans Mullens atzīst, ka šī referenduma laikā ir nācies cīnīties ar ļoti profesionālu un labi finansētu kampaņu, paužot cerību, ka šis balsojums tomēr dos pamatu jaunām diskusijām:

„Es gribētu novēlētu veiksmi visiem, kas balsoja „par” un gribētu paust cerību, ka šis balsojums ir apstiprinājums mīlestībai un cieņai pret gejiem. Tā, protams ir laba lieta. Es gan, protams, esmu vīlies, ka mūsu konstitūcija tagad šādi tiks izmainīta, un esmu pārliecināts, ka tam būs negatīva ietekme. Taču īru cilvēkos ir daudz labestības un ir daudz laba tajā, ka cilvēki balsoja gan „par”, gan „pret”. Es ceru, ka mums būs iespēja apspriest to, kādas mācības mēs visi esam guvuši no šīs kampaņas, kādu ietekmi tas atstās uz mātes, tēva un bērnu dzīvi. Man liekas, ka šai kustībai ir dota jauna dinamika. Manuprāt tuvākajās nedēļās mums būs daudz par ko diskutēt.”

Atsevišķi „nē” kampaņas līderi norāda, ka viens no turpmāko diskusiju galvenajiem jautājumiem būs par to, kas un kā pārstāvēs tos vēlētājus, kuri iniciatīvu ir noraidījuši. Taču kā pēc balsojuma aģentūrai „France Press” atzinis viens no uzrunātajiem balsotājiem, pašlaik notiekošais ir tikai sākums daudz nozīmīgākiem procesiem, jo jebkuram iedzīvotājam ir tiesības uz reliģiju, taču nevienai reliģijai nav tiesības uzspiest valstij, kādām tiesībām iedzīvotājiem būtu jābūt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti