Īrija saskaras ar izaicinājumiem Ukrainas kara bēgļu izmitināšanā

Kopš Krievija sākusi karu kaimiņvalstī, Ukrainu ir pametuši vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Lai gan lielākā daļa patvērumu ir raduši Ukrainas kaimiņvalstīs, tomēr daudzu bēgļu ceļš ved arī uz Īriju, kur patvērumu raduši jau vairāk nekā 25 tūkstoši ukraiņu. Taču arī Īrija saskaras ar izaicinājumiem bēgļu izmitināšanā.

Īrija saskaras ar izaicinājumiem Ukrainas kara bēgļu izmitināšanā
00:00 / 04:34
Lejuplādēt

Šī mēneša sākumā, kad Īrijas parlamentu virtuāli uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins Ukrainas prezidentam, klātesošajai vēstniecei un visiem patvērumu meklējošajiem ukraiņiem norādīja, ka Īrija darīs visu nepieciešamo, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem kara bēgļiem.

“Tiem, kuri jau ir ieradušies no Ukrainas, – es ceru, ka Īrijā jūs atradīsit drošu patvērumu un draudzību tik ilgi, cik jums tas būs nepieciešams. Es zinu, ka vairums no jums gaida to dienu, kad varēs atgriezties mierīgā un brīvā Ukrainā pie draugiem un ģimenēm, kas palika tur. Tā diena pienāks! Bet līdz tam mūsu mājas ir jūsu mājas!” sacīja Mihāls Mārtins.

Līdz šīs nedēļas sākumam Īrijā bija ieradušies jau gandrīz 26 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kas ir vairāk nekā līdz šim oficiāli ir uzņēmusi daudz tuvāk esošā Latvija. Pagaidu patvērums ir atrasts aptuveni 17 tūkstošiem cilvēku.

Taču sabiedrisko izdevumu ministrs Maikls Makgrāts atzina, ka turīgā Īrija ir sasniegusi to punktu, kad ir grūti paļauties uz tradicionālajiem palīdzības sniedzējiem krīzes situācijās – viesnīcām un viesu namiem. “Mēs izskatām visas iespējas, kas ir valdības rīcībā, lai pēc iespējas ātrāk atrastu mitekļus.

Sistēma ir ļoti noslogota, un mēs esam spiesti izmitināt cilvēkus vietās, kas neatbilst tādiem standartiem, kā mums gribētos.

Taču mūsu pirmais uzdevums ir parūpēties par drošību, jo cilvēki bēg no kara, un garantēt viņu primārās vajadzības. Es vienmēr esmu teicis, ka izmaksas būs ļoti ievērojamas. Mēs savā programmā esam veikuši izmaiņas un palielinājuši nākamajam gadam atvēlēto finansējumu līdz trīs miljardiem eiro. Tas ir ļoti augsts un arī spekulatīvs rādītājs, jo tas ir balstīts uz pieņēmumu par noteiktu bēgļu skaitu. Mēs vienkārši nezinām, cik cilvēku varam gaidīt, tāpēc ir jābūt gataviem segt arī šādas izmaksas,” sacīja Makgrāts.

Īrijas valdība apsver iespēju bēgļu pagaidu izmitināšanai atvēlēt vairākas līdz šim neizmantotas ēkas, piemēram, noliktavu ēkas. Tās gan arī ir nepieciešams aprīkot steidzamības kārtā. Valdība ir vērsusies pēc palīdzības arī pie vietējiem iedzīvotājiem, un viņu atsaucība ir bijusi visai liela.

Jaunākie Īrijas Sarkanā Krusta aprēķini liecina, ka no iedzīvotāju piedāvātajiem vairāk nekā 25 tūkstošiem ēku un telpu bēgļu izmitināšanai par piemērotiem ir atzīta vien ceturtā daļa. Turklāt bēgļus pašlaik var izmitināt tikai nepilnos divos tūkstošos mitekļu, jo pārējos gadījumos, kad ģimenes vēlas uzņemt ukraiņu ģimenes ar bērniem, ir nepieciešams saņemt policijas izvērtējumu. Vairāk nekā divos tūkstošos gadījumu sākotnēji izteiktie izmitināšanas piedāvājumi ir atsaukti.

Tagad, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti, valdība apsver iespēju piešķirt ģimenēm, kas uzņem bēgļus, līdz pat 400 eiro mēnesī lielu pabalstu dažādu papildu izmaksu, piemēram, elektrības rēķinu, segšanai.

Nevalstiskās organizācijas „Īrijas Bēgļu padome” vadītājs Niks Hendersons vērtēja, ka šāds žests noteikti ir apsveicams: “Mūsu pieredze liecina, ka tie cilvēki, kuri piedāvā savus mājokļus, nedara to tāpēc, lai iegūtu papildu līdzekļus, bet gan labas gribas vadīti. Taču ir labi, ka tiek atzītas papildu izmaksas, ko rada viena, divu vai vairāku cilvēku uzņemšana, un ir tikai godīgi, ka cilvēkiem šāds atbalsts tiek piešķirts.”

Runājot par nevalstiskajām organizācijām, jānorāda, ka vēl pagājušajā nedēļā vairākas no tām brīdināja premjerministru Mārtinu par to, ka valdība pārāk paļaujas uz brīvprātīgo sniegto palīdzību, integrējot valstī ieceļojušos ukraiņus. Pēc aktīvistu vārdiem, šāda pieeja nav ilgtspējīga, tāpēc būtu nepieciešams domāt par koordinētu pārresoru sadarbību gan ukraiņu izmitināšanas, gan nodarbinātības jautājumos.

Vienlaikus tiek norādīts, ka pašlaik dažādos valsts reģionos sniegtā palīdzība ievērojami atšķiras, tāpēc būtu nepieciešams nacionāla līmeņa krīzes koordinators. Un, tā kā pesimistiskākās prognozes liecina, ka Īrijai varētu nākties uzņemt līdz pat 200 tūkstošiem kara bēgļu, atbalsta līmenis un nepieciešamie pakalpojumi var izrādīties daudz lielākā apjomā nekā Covid-19 pandēmijas laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt