Īrija paziņojusi, ka tomēr rīkos referendumu par jauno Eiropas Savienības starpvaldību fiskālās disciplīnas līgumu. Tas ir pārsteidzis citas kopienas valstis un Briseli, taču tās norāda, ka ciena Dublinas lēmumu, un cer, ka Īrijas sabiedrība balsos saprātīgi. Taču, ja balojums būs negatīvs, tas var sabojāt Īrijas ilgtermiņa attiecības ar Briseli, un radīt šaubas par Dublinas uzticamību eirozonai.
Par referenduma rīkošanu attiecībā uz jauno starpvaldību fiskālās disciplīnas līgumu Īrijas premjers Enda Kenijas paziņoja uzrunā parlamentam. Viņš norādīja, ka lēmumu par referenduma rīkošanu pieņēmis, sekojot ieteikumam, ko devusi Īrijas ģenerālprokurore, kas ir valdības oficiālā konsultante likumdošanas jautājumos. Jāpiebilst, ka šāds paziņojums nav gluži negaidīts, jo Īrijas konstitūcija noteic, ka referendumi ir jārīko par visiem Eiropas Savienības līgumiem un grozījumiem kopienas līgumos.
Attiecīgais konstitūcijas pants tomēr neatsaucas uz tādiem starpvaldību līgumiem, kāds ir fiskālās disciplīnas pakts. Tādēļ Īrijas lēmums pārsteidza citas Eiropas Savienības valstis. Īpaši tādēļ, ka vēl pagājušajā nedēļā Vācija atzina, ka fiskālās disciplīnas līgums ticis veidots tā, lai izvairītos no referenduma Īrijā.
Arī vairākas augstas Īrijas amatpersonas izteikušās, ka vēlētos nepieļaut referendumu, jo baidās, ka īri balsos pret. Īrijai nācās ņemt starptautisko aizdevumu, un iedzīvotāji šādi varētu paust neapmierinātību ar valstī īstenotajiem taupības pasākumiem, kuru dēļ pasliktinājies viņu dzīves līmenis. Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone pat brīdinājusi, ka Īrija diez vai varēs palikt eirozonā, ja līgums referendumā tiks noraidīts.
Janvārī publiskota aptauja liecināja, ka tādu vēlētāju skaits, kas balsotu par līgumu, ir tikai nelielā pārsvarā. Īrijas pilsoņi jau iepriekš divas reizes nobalsojuši "pret" izmaiņām Eiropas Savienības līgumos, pēdējo reizi 2008. gadā. Jāpiebilst, ka atkārtotos referendumos īri tomēr atbalstīja šīs izmaiņas. Jaunās tautas nobalsošanas datums vēl nav noteikts, bet vietējā presē kā iespēja izskanējis maijs vai jūnijs.
Katrā ziņā pārējās Eiropas Savienības valstis uz Īrijas lēmumu pagaidām reaģējušas piesardzīgi, norādot, ka ciena tās suverēno lēmumu. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs izteica cerību, ka Īrijas sabiedrība balsos saprātīgi:
Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka Īrijas valdība pieturēsies pie savas apņemšanās. Mēs, protams, respektējam Īrijas likumdošanu un procedūru, kādā pieņemami starptautiski līgumi. Un es ticu, ka arī Īrijas sabiedrība, tāpat kā valdība sapratīs, par cik nozīmīgiem lēmumiem šis balsojums notiks.
Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgums paredz ieviest stingrākus taupības režīmus valstīs un to ierakstīt arī Konstitūcijā. 25 dalībvalstu vadītāji, kuri atbalstījuši līgumu, to iecerējuši parakstīt Eiropas Savienības samitā, kas sāksies jau rīt. Kā vēstīts, Lielbritānija un Čehija vismaz pagaidām ir atteikušās pievienoties līgumam.
