Nesteidzīga sestdiena Dublinā. Īrija gatavojas vēsturiskai regbija spēlei ar Itāliju, kas milzīgo „Aviva” stadionu solās piepildīt līdz malām. Par gaidāmo notikumu runā visur – medijos, veikalos, krogos un sabiedriskajā transportā - vairāk nekā par politiku.
Īrija EP vēlēšanām gatavojas bez lielas spriedzes. Tās notiks piektdien, 23. maijā, un tajā pašā dienā Īrijā būs arī pašvaldību vēlēšanas. Īriem jāievēl 11 deputāti no savas valsts, tā vienu deputāta vietu zaudēs, jo līdz šim bija 12, taču pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai dažām valstīm deputātu skaitu nāksies samazināt. Tātad arī Īrijai.
Vismaz no sarunām ar Dublinā sastaptajiem cilvēkiem jaušams, ka pagaidām interese par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav īpaši liela, bet ja tā ir, tad lielākoties par to, kā valstij palīdzēt attīstīties ekonomiski. Tā saka Mērija, kas ar draudzeni Mariju devusies pēcpusdienas pastaigā.
„Jā, mēs balsosim, tās ir mūsu tiesības, vai ne, Marija? Ziniet, tagad visur ir tādi saspīlējumi, īpaši ekonomikā, un, ja cilvēku gars ir noskumis, viņi būs sarūgtināti, un te sāksies problēmas. Un var gadīties, ka cilvēki balsos pret Eiropu, vismaz es tā domāju,” saka Mērija.
Citā noskaņojumā ir Deivs. „Godīgi sakot, es par to diez ko vēl neuztraucos. Tad, kad tas pienāks, tad skaidrs, ka vairāk iesaistīšos. Es, protams, došos balsot, jo nekad nevienas vēlēšanas nelaižu garām. Bet tad, kad viss būs klāt, tad nopietni metīšos iekšā,” saka Deivs un norāda:
„Ziniet, mani uztrauc tas, kas tagad notiek Ukrainā. Eiropa, manuprāt, aug pārāk strauji un neko nemācās no vēstures, jaucoties valstu iekšlietās, kuras Eiropa pati, manuprāt, nesaprot. Tieši tas tagad notiek Ukrainā. Līdzīgi ir bijis arī te, un tagad šis konflikts starp Angliju un Skotiju. Es domāju, Eiropai ir daudz problēmu un EP vēl ir garš ceļš priekšā”.
Kādai sievietei intereses par EP vēlēšanām nav. „Godīgi sakot, es pietiekami daudz par to nezinu, lai runātu. Bet - labu jums veiksmi!” viņa saka.
Savukārt Pols ir motivēts doties vēlēt. „Man ir ļoti daudz iebildumu pret sistēmu šajā valstī. Tā ir kā slēgts veikals. Pēdējos krīzes gados politiķi ir parādījuši, ka ir baņķieru, elites un nevis cilvēku draugi. Šajā valstī ir tik maza elektorālā sistēma un nav iespējams zināt, par ko balsot. Viena no nelielām revolūcijām bija aicinājums balsot par neatkarību, bet parlamentā tas palika mazākumā, jo lielākā daļa politiķu ir lielas naudas un banku pusē,” norāda Pols.
Par vietām EP sacenšas septiņas galvenās partijas un vēl neatkarīgie deputāti - gan valdošie labējie, gan leiboristi, sociālisti, zaļie un citas.
Limerikas augstskolas pasniedzējs Rorijs Kostello uzskata, ka Īrijas sabiedrība Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsos par pazīstamām sejām un vārdiem, nevis par partiju programmām, līdz ar to diezin vai īri balsošot par eiroskeptiķiem, jo par spīti faktam, ka pēdējos gados Īrija ir pārdzīvojusi smagu finanšu krīzi un bijusi spiesta aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, kas pamatīgi iedragājis arī sabiedrības labklājību, neviena vērā ņemama eiroskeptiķa balss savu ceļu pie vēlētājiem nav radusi, uzskata Rorijs Kostello. Eksperts spriež, ka līdz ar to partiju panākumi balstīsies uz to, cik iespaidīgi vārdi būs sarakstos.
Deputātu kandidāti to, protams, jau ir sapratuši, to sarunā ar Latvijas Radio apgalvo arī Īrijas eiroparlamentārietis Šons Kellijs, norādot, ka Parlamenta deputātiem esot divi kaujas lauki – viens uz zemes un otrs medijos, bet jau tagad zināms, ka cilvēki visvairāk prasīs un kritizēs politiķus par ekonomiku. „Temati būs dažādi, bet es domāju, ka cilvēku galvās daudz būs pēckrīzes laiks un ekonomiskā situācija, un viņi prasīs, ko jūs varat izdarīt Eiropas līmenī, lai mums palīdzētu. Jau tagad šis jautājums izskan visbiežāk,” uzsver Kellijs.
Aizvadītajās EP vēlēšanās 2009. gadā Īrijā bija visai zema iedzīvotāju aktivitāte, tā nesasniedza pat 40%, taču saskaņā ar jaunākajiem „Eirobarometra” datiem šogad tā varētu pieaugt – turklāt Īrijā pēc aptauju datiem par 10% palielinājusies izjūta, ka dalība ES ir atbalstāma lieta.
