Īrijā rit trešais mēnesis, kopš ir aizvērtas skolas un spēkā stājušies stingrie valdības liegumi pamest mājas. Īri nedrīkstēja pārvietoties tālāk par diviem kilometriem, ja nu vienīgi to izņēmuma kārtā prasīja darbs. Cilvēku ikdienas leksikā ieviesās izteiciens ''ietīšanās kokonā'', - tā īri sajutās uz ilgāku laiku aizslēdzot durvis ārpasaulei.
Bizness apstājās teju pilnībā. Atļauja darboties bija vienīgi pārtikas veikaliem, aptiekām un lauku saimniecībām.
"Ierobežojumi tiek atcelti ļoti, ļoti lēnām piecos ciklos. Tas sākās aizvadītajā pirmdienā, kad atvēra celtniecības objektus, ļaujot tajos atgriezties strādniekiem. Un es zinu, ka tur noteikti bija arī latvieši, kas strādā šajā jomā Īrijā. Bet bāri, restorāni, kafejnīcas, apģērbu veikali, kinoteātri, sporta centri – viss joprojām ir ciet. Un to visu pakāpeniski atvērs līdz 10. augustam," saka Īrijas Nacionālā radio žurnālists Deimiens Oreilijs.
Aptuveni ceturtā daļa no 5 miljonu iedzīvotāju lielās Īrijas sabiedrības ir zaudējusi darbu un tagad saņem valsts pabalstu 350 eiro nedēļā.
To valdība sola līdz jūnija beigām un tad plāno aizņemties starptautiskajos tirgos
"Ir cerība, ka tiklīdz biznesam atkal durvis būs vaļā, cilvēki varēs atgriezties darbā un būs nauda, ko tērēt, ekonomikas atkopšanās notiks ļoti ātri. Bet mēs neatšķiramies ne no vienas citas valsts pasaulē un arī pie mums ir svarīgi atrast līdzsvaru starp sabiedrības veselību un ekonomiku," atzīst Oreilijs.
Covid-19 ir licis papildus pievērst uzmanību arī "Brexit" sekām un tam, kā ievērot pandēmijas ierobežojumus īpaši tiem cilvēkiem, kuri dzīvo uz Īrijas un Lielbritānijai piederošās Ziemeļīrijas robežas.
"Protams, valdības Dublinā un Belfāstā ļoti cieši sastrādājas, lai būtu drošas, ka ikviens ierobežojums ir saskaņots, jo cilvēki, kuri dzīvo Īrijas Republikā, strādā Ziemeļīrijā un otrādi, līdz ar to tas ir ļoti, ļoti svarīgi, jo, kā mēs zinām, Covid-19 robežas nepazīst," pauž Oreilijs.
Īrijā pēc vietējās valdības datiem dzīvo ap 20 000 Latvijas pilsoņu, un liela daļa no viņiem ir aktīvi nodarbināti pakalpojumu, pārtikas nozarē, mazumtirdzniecībā.
Mūsu tautieši arī šajā laikā izjūt ierobežojumus, gan esot spiesti palikt mājās un nestrādāt, gan arī nesatiekot savus mīļos no Latvijas.
Friziere Iveta Krūkle, kas jau 16 gadus dzīvo un strādā Īrijā, Golvejā ir mājās, jo darba vieta ierobežojumu dēļ ir slēgta. "Nosacījumi būs pamatīgi. Frizētavas ir ceturtais līmenis, ko vērs vaļā. Tas ir 20. jūlijs. Nosacījumi ir 110 punkti. Starp krēsliem būs jābūt stikla sienai. Būs jābūt obligāti maskās un klientiem obligāti būs jānāk maskās. Viss notiks pēc pieraksta. Nebūs tā, ka var sēdēt rindā un pagaidīt un nogriezt matus, nē, tā nebūs," skaidro Krūkle.
Viņa stāsta, ka pie veikala arī nevar tā vienkārši piebraukt un ieiet. "Ļoti maz tagad redz bērnus, kādreiz bija, ka bērni tur skrien bariem un bija čupošanas, bet tagad viņu nav vairs tik daudz, jo vecāki laikam bišķiņ apzinās [apdraudējumu], jo Īrijā saslimstība ir pamatīga," saka Krūkle.
Daudzi Īrijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie palikuši bez darba. "Jā, ir latvieši, kas strādā, cik zinu. Esmu dzirdējusi arī par tādiem, kas nestrādā, bet esmu dzirdējusi par tādiem, kas uz brīdi ir bez darba; kā jau es teicu, valsts tā kā parūpējas. Saņemam maksājumu, kāds nu tas ir, bet sūdzēties tiešām nevarētu," norāda Krūkle.
KONTEKSTS:
Latvijā līdz šim kopā veikti 103 553 izmeklējumi, saslimušas 1057 personas, 741 izveseļojusies, bet 23 personas mirušas.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs pacienti ar Covid-19. Kopā stacionāros ārstējas 25 pacienti: 22 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti kopumā 146 pacienti.
