Ūdens uzskaites sistēmas ieviešanai Īrijas valdība uz 20 gadiem aizņēmās 450 miljonus eiro no Valsts pensiju rezervju fonda, izveidoja dienestu „Irish Water” un sāka ūdens skaitītāju uzstādīšanu mājsaimniecībām. Ap jauno dienestu pavisam drīz savijās vairāki skandāli - gan par konsultāciju procesā iztērētiem 50 miljoniem eiro, gan dienesta administrācijas uzpūstajām algām, gan saistībā ar aizdomām, ka „Irish Water” pēc maksas ieviešanas varētu tikt nodots privatizācijai.
Jaunā maksājuma ieviešana valstī gan šo, gan citu iemeslu dēļ nebūt nenorit gludi.
Iedzīvotāji ļoti aktīvi pret to protestē, norādot, ka valdība pat neieminas par nodokļu pazemināšanu, ja maksa par ūdeni tiks ieviesta, tādējādi nodokļu maksātājiem par patērēto ūdeni nāksies maksāt dubultā.
Vēsturiski Īrijas valdība maksu par ūdeni ir mēģinājusi ieviest jau iepriekš - 1980. un 1990.gadā, taču toreiz tas neizdevās tieši iedzīvotāju aktīvo protestu dēļ. Tauta maksas ieviešanu par ūdeni nevēlas arī šoreiz - aizvadītā gada novembrī protesta demonstrācijas notika vairāk kā simts vietās visā valstī un tajās piedalījās apmēram 150 tūkstoši iedzīvotāju. Taču pagaidām ar protesta akcijām nav izdevies panākt maksas atcelšanu, vienīgi tās mīkstināšanu.
Maksas piemērošana tika uzsākta trīs mēnešus vēlāk nekā plānots - nevis aizvadītā gada 1.oktobrī, bet šī gada 1.janvārī. Katrai mājsaimniecībai ir dota iespēja saņemt 100 eiro kompensāciju izdevumu par ūdeni segšanai. Un līdz 2018.gada beigām ir noteikti maksas griesti: mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais, maksās ne vairāk kā 160 eiro gadā, bet tās, kur dzīvo divi un vairāk pieaugušie – 260 eiro gadā. Tie iedzīvotāji, kuru mājokļos jau ir uzstādīti skaitītāji un patēriņš būs mazāks nekā šie griesti, maksās saskaņā ar skaitītāja rādījumiem.
Lai saņemtu visus atvieglojumus, iedzīvotājiem ir jāreģistrējas „Irish Water” kā maksātājam.
Tomēr gandrīz puse ūdens patērētāju joprojām nav reģistrējušies dienestā - vienai daļai tā ir protesta forma, bet citiem joprojām nav skaidrības par to, kas īsti jādara.
Arī Īrijā dzīvojošajiem latviešiem, tāpat kā citiem iedzīvotājiem, attieksme pret jauno maksājumu nav viennozīmīga. Liela daļa ir piereģistrējušies un gaida pirmo rēķinu, lai to apmaksātu, bet citi, kā piemēram, Longfordas pilsētā dzīvojošā Sandra šobrīd ir neizpratnē par to, kā īsti būtu jārīkojas.
„Mana situācija šobrīd ir tāda, ka es savu mājokli īrēju, līdz ar to man ir jāiet pie aģentūras, ar kuru man ir noslēgts īres līgums un faktiski visas šīs izmaiņas tad arī nosaka šī aģentūra. Pašreiz es neesmu saņēmusi absolūti nekādas nedz norādes, nedz līgumus vai rēķinus, vai vismaz paskaidrojumus par to, kādā veidā notiks šī maksāšana par ūdeni. Jāsaka, ka es patiešām nezinu ne tikai procedūru, kā tas notiks, bet arī nezinu vispār vai man ir jāmaksā, vai man nav jāmaksā,” stāsta Sandra.
Savukārt Sandis ar sievu nesen ir kļuvuši par mājas īpašniekiem Īrijā un savu attieksmi pauž pavisam skaidri - viņi par ūdeni nemaksās: „Te atkal parādās tas, ka cilvēks tiek izmantots līdz maksimālam. Tagad, tūlīt būs par ūdeni jāmaksā un drīz būs par gaisu jāmaksā, kur nu vēl tālāk. Tāpēc es par ūdeni nemaksāšu. Pagaidām tā sistēma tikai vēl top, un neviens nevar tā īsti legāli mani piespiest maksāt.. Tagad jau arī ir strīdi, ja likums tevi piespiedīs maksāt, tad ir jāveido vairāk cietumu, jo ir simtiem tūkstoši cilvēku, kas negribēs maksāt par ūdeni. Un cietumā tev nebūs jāmaksā par ūdeni. Tā būs tāda iespēja reāli pretoties sankcijām vai nu no Eiropas vai no kā un parādīt, ka cilvēkiem tomēr ir vara un cilvēkiem ir vārds un, ja cilvēks ir ar abām kājām šajā dzīvē, šajā zemē, tad viņš parādīs, ka viņš kaut ko grib un kaut ko negrib. Maksāt par ūdeni mēs negribam, tāpat kā par gaisu mēs nemaksāsim.”
Lai vai ko domā iedzīvotāji, valdība nesnauž un aktīvi strādā pie visām iespējamām sankcijām, kas piespiestu patērētājus par ūdeni samaksāt. Viena no tām ir izmaiņas likumdošanā, kas ļautu nesamaksāto naudas summu atvilkt tieši no personas ienākumiem - darba algas, pensijas vai sociālā pabalsta.
