Cilvēki bažījas, ka likumprojekta pieņemšana tuvinās valsti Ziemeļkorejas režīmam. Irānas varas iestādes jau pašlaik bloķē desmitiem tūkstošu tīmekļa vietņu un valstī nozīmīgos periodos regulāri bloķē vai pārtrauc interneta pieslēgumu.
Interneta savienojums uz nedēļu teju pilnībā tika pārtraukts arī laikā, kad pēc 2019. gada vēlēšanām valstī izcēlās protesti.
Pirms dažām dienām likumprojekta sākotnējā versija par Irānas interneta vārteju kontroles nodošanu bruņotajiem spēkiem un virtuālo privāto tīklu kriminalizēšanu tika nosūtīta izskatīšanai parlamenta komitejai, neskatoties uz aso sabiedrības kritiku. No 209 klātesošajiem deputātiem 121 deputāts aiz slēgtām durvīm nobalsoja par likumprojekta virzīšanu.
Kritiķi uzskata, ka likumprojekts iedzīs pēdējo naglu Irānas interneta brīvības zārkā. Jaunais tiesību akts varētu aizliegt dažas sociālo mediju platformas, kuras Irānā vēl nav ierobežotas un ir populāras irāņu vidū, tostarp “Instagram” un šifrēto ziņojumapmaiņas lietotni “WhatsApp”.
