Pusdiena

Pusdiena 07.08.2018

Pusdiena

CVK iesniegti 16 saraksti; politologi sola asu priekšvēlēšanu cīņu

Amerikas Savienotās Valstis atjauno sankcijas pret Irānu

Irānas prezidents sola turpināt ievērot kodolvienošanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Irānas prezidents Hasans Ruhani apsolījis, ka viņa valsts turpinās ievērot 2015.gadā ar pasaules lielvalstīm noslēgto kodolvienošanos. Viņa nostāju nav mainījis pirmdien, 6.augustā, publiskotais ASV lēmums piemērot sankcijas oficiālajai Teherānai.  

Irānas kodolvienošanās

Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.   

Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.   

Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.

Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.  

Ruhani paziņoja, ka Irāna ciena starptautiskās vienošanās un pildīs dotos solījumus. Amerikas Savienoto Valstu īstenoto politiku viņš nodevēja par psiholoģisko karu, kas tikai apvienos iedzīvotājus.

Irānas līderis arī pieļāva iespēju tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ja mainīsies viņa politika. Baltā nama saimnieks patlaban neesot uzticības cienīgs partneris.

Tramps iepriekš paziņojis, ka gatavs tikties ar Irānas vadību, taču Teherāna sarunas izslēdz pirms ASV nebūs atcēlušas jaunieviestās sankcijas.  

„Kāda būtu jēga rīkot sarunas paralēli sankcijām? Jā kāds pret savu pretinieku izmanto nazi, un to ir iedūris otra rokā, un tad saka „Mēs gribam runāt viens ar otru”, tad atbilde būtu – vispirms vajadzētu izvilkt no rokas nazi un to ielikt atpakaļ kabatā. Un tad var sēsties pie sarunu galda,”  sacīja Ruhani.

Iepriekš ASV deva 90 dienas laika uzņēmumiem, kas jau noslēguši biznesa vienošanās ar Teherānu, tās pārtraukt, pretējā gadījumā firmas pašas riskē ar ASV sankcijām. Termiņš iztecēja pirmdien, 6.augustā, un naktī uz otrdienu stājās spēkā Vašingtonas no jauna noteiktās sankcijas pret Irānu.

Tas vērstas par finanšu sektoru, tostarp Irānas valdības iespējām iegādāties ASV dolārus, tirgoties ar zeltu, iespējām pirkt un pārdot alumīniju un tēraudu. Šī ir sankciju pirmā kārta. Novembrī gaidāmas jaunas ASV sankcijas, kas būs vērstas pret Irānas ekonomikai nozīmīgo naftas un enerģētikas sektoru.

ASV vēlas panākt jaunu un stingrāku vienošanos, kas aptvertu ne tikai Irānas kodolobjektus, bet arī tās raķešu programmu un aktivitātes reģionā. Šādi telekanālā “Fox” ASV nostāju komentēja Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons.

„Mūsu politikas mērķis nav režīma maiņa, bet mēs gribam izdarīt līdz šiem nepieredzētu spiedienu uz Irānas valdību, lai tā maina savu uzvedību. Līdz šīm viņi nav izrādījuši pazīmes, ka būtu gatavi to darīt,” sacīja Boltons.

Tikmēr Eiropas Komisija sagatavojusi pasākumu plānu Eiropas uzņēmumu aizsargāšanai no ietekmes, ko uz tiem varētu atstāt Vašingtonas noteiktās sankcijas.

Tas ļaus bloka dalībvalstu kompānijām neievērot ierobežojumus, ja tos nav atzinusi oficiālā Brisele, kā arī bloķēt ASV tiesu lēmumu izpildi. Uzņēmumiem arī būs iespēja atgūt sankciju radītos zaudējumus.

Sadarbību ar Teherānu turpinās arī pārējās līgumslēdzējas valstis - Francija, Vācija, Ķīnas Tautas Republika un Krievija.  

KONTEKSTS:

ASV attiecības ar Irānu ir ļoti saspringtas, un tas saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās, kā arī jaunu sankciju noteikšana Irānai.  ASV pēc izstāšanās no kodolvienošanās cenšas izolēt Irānu un palielināt ekonomisko spiedienu.

Eiropa ir pret šiem soļiem un centīsies saglabāt tirdzniecības saites ar Irānu.

Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti