Vairāk nekā 50 miljoniem irāņu ir tiesības balsot piektdienas vēlēšanās, kas tiek vērtētas kā referendums par atbalstu Rouhani ieņemtajam reformu kursam.
Šīs prezidenta vēlēšanas kļuvušas par divu vīru cīņu starp Rouhani un Raisi. Bez viņiem vēl ir tikai divi kandidāti, bet pārējie vai nu izstājušies, vai nolēmuši atbalstīt Rouhani vai Raisi.
68 gadus vecais mēreni noskaņotais garīdznieks Rouhani par prezidentu kļuva pirms četriem gadiem solot reformas un starptautiskās izolācijas pārtraukšanu. Viņam izdevās noslēgt vienošanos ar rietumvalstīm par pretrunīgi vērtēto Irānas kodolprogrammu, kas mīkstina pret Teherānu noteiktās sankcijas apmaiņā pret Irānas kodolprogrammas iegrožošanu. Viņa galvenais sāncensis ir stingri konservatīvi noskaņotais Ebrahims Raisi.
Raisi tiek uzskatīts par Irānas augstākajam līderim ajatollam Ali Hameneji tuvu cilvēku.
Raisi norādījis, ka pieturēsies pie panāktās kodolvienošanās, tomēr Rouhani pārmet, ka viņš pārāk uzticas Rietumvalstīm.
Ja piektdien nevienam no kandidātiem neizdosies iegūt vismaz 50% balsu, pēc nedēļas notiks otrā un izšķirošā vēlēšanu kārta.
Aptaujas liecina, ka favorīts ir līdzšinējais prezidents Rouhani, tomēr Raisi bauda ietekmīgās konservatīvās garīdzniecības atbalstu. Tostarp ir arī spekulācijas, ka Raisi kādu dienu varētu kļūt par augstākā līdera ajatollas Ali Hamenei pēcteci.
Rouhani šīs vēlēšanas nodēvējis par izvēli starp lielākām pilsoniskajām brīvībām un „ekstrēmismu”, starp brīvību un „sievietēm un vīriešiem, kas atdalīti ar mūriem.”
Viņš savam sāncensim pārmetis „reliģijas izmantošanu” politisko mērķu sasniegšanas vārdā.
Savukārt konservatīvais Raisi sevi pozicionējis kā nabadzīgo aizstāvis un aicina ieņemt daudz stingrāku nostāju pret Rietumvalstīm. Viņš paziņojis, ka Rouhani diplomātiskie centieni ir izgāzušies un nav spējuši iekustināt ekonomiku. Raisi cer iegūt atbalstu no tiem, kurus skāris bezdarbs, kā arī rēķinās ar to vēlētāju balsīm, kuriem ir bažas, ka ir apdraudētas Irānas 1979.gada islāma revolūcijas vērtības.
Pašreizējais prezidents Rouhani brīdinājis, ka pie Irānas diplomātiskajām svirām nedrīkst pielaist stingra kursa piekritējus ņemot vērā pašreiz delikātās attiecības ar Savienotajām Valstīm. ASV jaunais prezidents Donalds Tramps sava priekšteča Baraka Obamas panākto Irānas kodolvienošanos savulaik nosaucis par „sliktāko vienošanos”, kāda jebkad noslēgta Neskatoties uz to, Vašingtona to pagaidām turpina ievērot.
Tramps savā pirmajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās amatā nedēļas nogalē ieradīsies Saūda Arābijā, kas ir Irānas galvenā reģionālā sāncense.
