Irānas prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp konservatīvajiem un reformistiem

Irānā šodien notiek prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais prezidents Mahmuds Ahmadinedžads saskaņā ar konstitūciju vairs nevar pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu. Eksperti prognozē, ka šajās vēlēšanās galvenā cīņa notiks starp augstākā līdera ajatollas ali Hamenei ideju atbalstītājiem un mērenajiem reformistiem. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka arī pēc vēlēšanām uzmanības centrā būs jautājums par Teherānas kodolprogrammas nākotni, kā arī valsts ekonomikas sakārtošanu.

Šī gada Irānas prezidenta vēlēšanās vēlmi kļūt par nākamo valsts vadītāju sākotnēji izrādīja ļoti liels kandidātu skaits. Taču galu galā pretendentu saraksts uz prezidenta posteni samazinājās vien līdz astoņiem kandidātiem, no kuriem vēl šonedēļ savu dalību atsauca divi reformistu ideju aizstāvji. Labas izredzes uz uzvaru vēlēšanās tiek prognozētas bijušajam ārlietu ministram Ali Akbaram Velajati, Teherānas mēram Muhamedam Bakeram Kalibafam, kā arī Irānas galvenais pārstāvim sarunās par kodolprogrammu Saīdam Džalili.

Taču pēdējās dienās pēc reformistu kandidātu izstāšanās savas pozīcijas ievērojami uzlabojis mērenais garīdznieks Hasans Rovhani, kuram saskaņā ar analītiķu prognozēm ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā. Rovhani savu atbalstu pauduši arī divi bijušie prezidenti Mohammeds Hatami un Akbars Hašemi Rafsandžani, kuram kandidēšana tika aizliegta. Atšķirībā no pārējiem pretendentiem tieši Rovhani arvien biežāk izsakās par nepieciešamību iesaistīties sarunās ar Rietumvalstīm.

Pirmo reizi Irānas vēsturē vēlēšanas uzraudzīs īpaši izveidota komisija, kurā iekļauti trīs juristi, septiņi dažādi eksperti un viens parlamenta pārstāvis. Ārvalstu novērotājiem sekot vēlēšanu gaitai nav atļauts, tāpēc jau izskanējuša bažas par šāda balsojuma likumību un objektivitāti. To pastiprina arī fakts, ka priekšvēlēšanu laikā tika slēgti daudzi reformistu laikraksti, ierobežota piekļuve internetam un ārvalstu medijiem, aizturēti žurnālisti.

Irānas prezidenta vēlēšanas notiek laikā, kad valsti ir nomocījušas ārvalstu ieviestās ekonomiskās sankcijas. Kā norāda vairāki ārvalstu analītiķi, neatkarīgi no tā, kurš no kandidātiem vēlēšanās uzvarēs, viņš saņems mantojumā gan ekonomiski, gan diplomātiski faktiski sagrautu valsti. Kā intervijā televīzijas kanālam „Al Jazeera" norāda Irāņu ekonomists Mohameds Šakīls, neviens no pašreizējiem kandidātiem ekonomikas jautājumu risināšanai īpaši nav pievērsies:

„Vairums no vadošajiem kandidātiem, lai arī nav tieši saistīti ar prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu, ir diezgan tuvu pašreizējai valdībai, lai teiktu, ka mēs neesam nepareizi rīkojušies un noveduši valsti līdz esošajai situācijai. Viņi vienkārši nevēlas atzīt, ka tas ir bijis slikts valdības darbs. Lai arī ekonomikai ir jākļūst par prioritāti, vairums no kandidātiem vēlas palikt malā, uzvelt vainu citiem un nevēlas tikt ievilkti daudz fundamentālākā jautājumā nekā Irānas diplomātiskās problēmas.”

Runājot par Irānas prezidenta vēlēšanu ietekmi uz Tuvajiem Austrumiem, Izraēlas profesors Davids Manešri norāda, ka gadījumā, ja arī turpmāk pie varas atradīsies līdzšinējā režīma atbalstītāji, sekas var būt diezgan neprognozējamas:

„Jautājums nav par to, ka Irāna kļūst par kodolvalsti. Problēma ir Irānas kodoliespējas kombinācijā ar Ahmadinedžada radikālajām idejām. Šo savienojumu ir grūti paciest. Irānas kodolprogramma aizsākās jau šaha laikā, turklāt ar ASV un Eiropas svētību, taču savienojumā ar šādu ideoloģiju un režīmu rodas grūtības. Otrs jautājums ir tas, ka pēc kodolieroču nonākšanas Irānas rīcībā tai var sekot Saūda Arābija, Turcija, Ēģipte un citas valstis. Šajā reģionā bez kodolieročiem dzīvot ir grūti. Visticamāk, ka Irāna nekad savus kodolieročus neizmantos, bet vai mums būtu jādod viņiem tiesības izlemt - izmantot šos ieročus vai nē? Tā ir mūsu dilemma.”

Pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti gaidāmi jau rīt. Ja neviens no pretendentiem nebūs ieguvis vairāk kā 50 procentus balsu, 21. jūnijā notiks vēlēšanu otrā kārta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt