ĪSUMĀ:
- Arī otrdien desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai pēdējā gaitā pavadītu ASV uzbrukumā nogalināto ģenerāli Soleimani.
- Soleimani bēru procesijā drūzmā gājuši bojā 35 un ievainoti ap 50 cilvēki, ziņoja Irānas televīzija.
- Irānas ārlietu ministrs asi kritizē ASV prezidentu par situācijas destabilizēšanu Tuvajos Austrumos; aicina Trampu "pamosties".
- Irānas parlaments pieņem likumu, kas visus ar ģenerāļa Soleimani nāvi saistītos ASV spēkus pielīdzina teroristiem.
- Tas attiecas uz bruņotajiem spēkiem, ASV Aizsardzības ministrijas darbiniekiem, Pentagonam pakļautajām organizācijām u.c.
- Parlamentārieši nobalsojuši par 200 miljoniem eiro palielināt finansējumu Soleimani savulaik vadītajiem ''Kudsas spēkiem''.
- Šo Islāma Revolucionārās gvardes vienību turpmāk vadīs nogalinātā Soleimani ilggadējais vietnieks.
- EK aicina visas iesaistītās puses atteikties no vardarbības un aicina Irānu ievērot starptautiskās kodolvienošanās noteikumus.
Kā televīzijas sabiedrībai CNN uzsvēris Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, viņa valsts nebaidās no turpmākām ASV militārajām darbībām, jo Irāna ir gatava aizstāvēt savu valsti un cilvēkus. Zarifs arī asi kritizējis ASV prezidentu Donaldu Trampu par situācijas destabilizēšanu Tuvajos Austrumos. Ministrs aicinājis Trampu pamosties un saprast, ka Tuvo Austrumu cilvēki vēlas ASV aiziešanu no reģiona.
"Viņš rāda starptautiskajai sabiedrībai, ka viņam nav nekādas cieņas pret starptautiskajiem likumiem. Viņš ir gatavs pastrādāt kara noziegumus, jo uzbrukums kultūras objektiem ir uzskatāms par kara noziegumu. Neproporcionāla atbilde arī ir kara noziegums, jo proporcionalitāte ir viens no starptautisko likumu pamatprincipiem. Taču tā vien liekas, ka viņam vienalga. Bet vai viņš ir padarījis ASV drošākas? Vai amerikāņi jūtas drošāki?" vaicāja Zarifs.
Šādi Zarifa izteikumi izskanējuši neilgi pirms balsojuma Irānas parlamentā, kurā tika pieņemts likums, kas visus ar ģenerāļa Kasema Soleimani nāvi saistītos ASV spēkus pielīdzina teroristiem.
Parlamenta paziņojumā norādīts, ka tas attiecas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem, bet arī uz ASV Aizsardzības ministrijas darbiniekiem, Pentagonam pakļautajām organizācijām, aģentiem un komandieriem.
Jebkāda militāra, izlūkošanas, finansiālā, tehniskā, pakalpojumu vai loģistikas palīdzība šiem spēkiem tiks uzskatīta par sadarbību ar teroristiem.
Tāpat parlamentārieši nobalsojuši par 200 miljoniem eiro palielināt finansējuma Soleimani savulaik vadītajiem ''Kudsas spēkiem'', kas atbild par operāciju īstenošanu ārvalstīs. Šo Islāma Revolucionārās gvardes vienību turpmāk vadīs nogalinātā Soleimani ilggadējais vietnieks Esmails Kaani. Kā ziņo raidsabiedrība BBC, ja Soleimani vairāk savu darbību koncentrēja uz Sīriju, Irāku, Libānu un Jemenu, tad Kaani ir bijis atbildīgs par Irānas interešu aizstāvību austrumos, piemēram, apkarojot narkotiku kontrabandu un palīdzot Afganistānas ziemeļu aliansei cīņā pret grupējumu "Taleban". BBC arī norādīja, ka autoritātes ziņā Kaani noteikti atpaliek no sava priekšgājēja, taču tas nebūt nemaina pašu revolucionāro gvardu darbības būtību.
Kopš Kasema Soleimani nogalināšanas ir pagājušas jau vairākas dienas, un pirmdien vakarā ar pirmo publisko paziņojumu klajā nāca arī jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, aicinot visas iesaistītās puses atteikties no vardarbības un aicinot Irānu ievērot starptautiskās kodolvienošanās noteikumus. Komentētāji gan norāda, ka šāda novēlota reakcija neatbilst jaunās "ģeopolitiskās komisijas" raksturojumam, vienlaicīgi pierādot, ka militāru konfliktu gadījumos, vai tā būtu Ukraina, Ziemeļāfrika vai Tuvie Austrumi, Eiropas Savienība tomēr izvēlas stāvēt nomaļus.
