Irānas līderi parlamenta vēlēšanas sagaida ar bažām par ļoti zemu vēlētāju aktivitāti

Irānā piektdien, 21. februārī, notiks parlamenta vēlēšanas. Novērojams, ka vēlētāju interese tajās piedalīties ir zemākā kopš 1979. gada revolūcijas. 58 miljonu vēlētāju vidū lielāko skepsi izrāda jauni cilvēki. Tomēr liela aktivitāte ir būtiska Irānas augstākajiem līderiem, jo tā kalpotu kā pierādījums tam, ka tauta turpina atbalstīt režīmu.

Irānā par 290 vietām 31 provincē piektdien sacentīsies vairāk nekā 7000 kandidātu. Aptuveni tik pat daudz kandidātiem liegts piedalīties vēlēšanās.

Ņemot vērā to, ka Irānā nav partiju sistēmas, daudzu kandidātu politiskās nostādnes ir neskaidras. Daudzi novērotāji uzskata, ka konservatīvajiem un stingrās nostājas piekritējiem ir labas izredzes uzvarēt šajās vēlēšanās, kas būtu atgriešanās pie varas pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma.

Novērojumi liecina, ka vēlētāju interese piedalīties vēlēšanās ir zemākā kopš 1979. gada revolūcijas.

Irānas augstākajiem līderiem liela vēlētāju aktivitāte ir svarīgāka par vēlēšanu iznākumu.

Pēc ASV izstāšanās no kodolvienošanās un jaunu sankciju piemērošanas Irānu apdraud ne tikai tās finansiālā krīze, bet arī vēl lielāka izolācija.

Prezidentam Hasanam Ruhani liela vēlētāju aktivitāte kalpotu kā pierādījums tam, ka tauta turpina atbalstīt režīmu. Savukārt ASV prezidentam Donaldam Trampam tas būtu signāls, ka Irāna nav izolēta.

“Kāpēc mums vajadzētu balsot vēlēšanās? Kādus lēmumus deputātiem vajadzētu pieņemt? Par inflāciju, korupciju? Ja tas ir nopietns parlaments, tam ir jānovērš cenu celšanās un iedzīvotāju ciešanas. Man jāiegādājas īpašās zāles. Šodien es samaksāju četras reizes vairāk nekā pagājušajā nedēļā, lai saņemtu šīs zāles. Vai man ir pietiekami daudz iemeslu balsot? Bet es balsošu tikai tāpēc, lai aizsargātu savu valsti un sistēmu,” medijiem pauda taksometru firmas pārstāvis Mošens Kamalzadē.

Vairāki iedzīvotāji žurnālistiem norādīja, ka Irānas politiķiem vairāk rūpēs palestīniešu, sīriešu, libāniešu un tagad arī Jemenas tautas labklājība nekā savas valsts iedzīvotāji. Pēc 2015. gadā  noslēgtās kodolvienošanās cilvēki arī cerēja uz dzīves līmeņa uzlabošanos, taču šīs vēlmes nav piepildījušās. 

Irānā ir finanšu sistēmas krīze, augsts bezdarba līmenis un nav izdevies izlīgt ar Amerikas Savienotajām Valstīm.  Vašingtona pat noteikusi jaunas sankcijas.

Reformatoru un mēreni noskaņoto politiķu ievēlēšana parlamentā būtiski nemainīja arī valsts iekšpolitiku, un cietumos vēl joprojām atrodas daudzi politieslodzītie.  Tāpēc pastāv nopietnas bažas, ka šajā balsojumā uzvaru varētu gūt konservatīvie politiķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti