Rietumvalstis tikmēr norādījušas, ka vēlas sankciju pakāpenisku atcelšanu, šo procesu saistot ar vienošanās izpildi no Teherānas puses. Rietumvalstis Irānu turējušas aizdomās par mēģinājumiem izstrādāt kodolieročus kodolprogrammas aizsegā, ko Teherāna noliedz.
Jau drīz pēc vienošanās par galvenajiem punktiem attiecībā uz Irānas kodolprogrammu, kas tika panākta pirms nedēļas Šveicē, paziņojumi bija piesardzīgi. Tagad mērķis ir līdz jūnija beigām panākt visaptverošu vienošanos un sākas sarunas par detaļām.
Bet Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei ceturtdien paziņoja, ka līdz šim padarītais „negarantē”, ka galīgā vienošanās tiešām tiks panākta. Hamenei, kuram Irānā pieder pēdējais vārdos valsts politikas jautājumos, norādīja, ka galvenais ir detaļas, un piebilda, ka „varētu būt tā - otra puse, kas ir negodīga, vēlas ierobežot” Irānu.
Hamenei paziņoja, ka viņš nav ieņēmis konkrētu pozīciju attiecībā uz kodolvienošanos un nav ne par, ne pret, jo „šobrīd nav nekas, attiecībā uz ko ieņemt pozīciju”. Irānas līderis norādīja, ka labāk nenoslēgt nekādu vienošanos, nekā tādu, kas kaitē valsts interesēm.
Par politisko ietvaru Irāna un sešas pasaules lielvaras nesen vienojās pēc vairāku dienu smagām sarunām Šveicē. Paredzēts, ka Irāna tostarp par divām trešdaļām samazinās darbojošos urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, kā arī krietni samazinās jau bagātinātā urāna krājumus. Apmaiņā pasaules lielvaras piekritušas atcelt ekonomiskās sankcijas, kas pret Teherānu noteiktas kodolprogrammas dēļ.
Tieši sankciju atcelšana solās būt viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. Irānas prezidents Hasans Rouhani ceturtdien paziņoja, ka Teherāna neparakstīs nekādu galīgo vienošanos, ja vien līguma īstenošanas pirmajā dienā netiks pilnībā atceltas visas ekonomiskās sankcijas.
Šāds uzstādījums ir pretrunā tam, par ko pēdējās dienās izteikušās rietumvalstis, it īpaši ASV - tās iestājas par sankciju pakāpenisku atcelšanu, procesus saistot ar kodolvienošanās ievērošanu no Irānas puses.
Šādi paziņojumi nozīmē, ka iesaistītajām pusēm joprojām ir daudz ko darīt, ja runājam par savstarpējo uzticību. Gan Irānas, gan ASV valdībai un sarunvēdējiem savās valstīs arī jāpārliecina stingrās pozīcijas ieturētāji par to, ka vienošanās par kodolprogrammu ir pieņemama. Irānā stingrās pozīcijas piekritēji kritizējuši, ka Irāna pārāk daudz piekāpusies, un pārāk maz saņēmusi pretim, pagājušajā nedēļā piekrītot politiskajam ietvaram. Arī ASV Kongresā, īpaši republikāņu likumdevēju vidū, ir pausta skepse par vienošanos ar Irānu. Bet īpaši ass kritiķis bijis Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu.
Jau ziņots, ka sarunu laikā lielvalstis vēlējās saņemt skaidras garantijas, ka Irāna nemēģinās izgatavot kodolieročus.
Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atcelt.
Rietumi pieprasīja Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tam stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrita.
