Apmaiņā pret sankciju atcelšanu, Irāna to piekritusi stingri iegrožot, tostarp, vairs neražot atomieročiem derīgu plutoniju. Paustas cerības, ka vienošanās veicinās stabilitāti reģionā. Bet to asi kritizē Izraēla, paziņojot, ka šāda vienošanās apdraudēs tās pastāvēšanu.
Pēc astoņu dienu ilgām sarunām Lozannā Šveicē vienprātība par galīgās vienošanās pamatprincipiem, saskaņā ar ASV Valsts departamenta publicēto dokumentu, ietver šādus punktus:
- Irāna par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanās centrifūgu skaitu- no aptuveni 19 tūkstošiem līdz aptuveni 6 tūkstošiem.
- Teherāna pārveidos vēl nepabeigto Arakas rektoru tā, lai tas neražotu plutoniju, kas atbilst kodolieroču ražošanas prasībām.
- Arī Fordo reaktors, kas uzbūvēts dziļi kalnā, kaut turpinās darbu, netiks izmantots urāna bagātināšanai, bet gan izpētei un attīstībai.
Par pamatprincipu vienošanās panākšanu kopīgā preses konferencē paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kas sarunās pārstāv pasaules lielvaras, un Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs. Viņš pauda cerību, ka vienošanās mazinās savstarpējo neuzticēšanos, tomēr brīdināja, ka galīgā vienošanās vēl nav panākta.
Ar līdzīgu, vienlaikus optimistisku un brīdinošu paziņojumu Baltajā Namā klajā nāca ASV prezidents Baraks Obama.
„Darbs vēl nav padarīts. Vienošanās nav parakstīta. Līdz jūnija beigām sarunvedēji turpinās strādāt pie detaļām par to, kā šis vienošanās ietvars tiks pilnībā īstenots dzīvē,” norādīja Obama.
“Un šīs detaļas ir svarīgas. Ja Irāna nepildīs savas saistības, ja kontroles un pārbaužu mehānismi neatbildīs mūsu drošības un kodolekspertu prasībām - vienošanās nebūs. Bet ja mums izdodas, ja Irāna pilda vienošanos, mēs varēsim novērst vienu no lielākajiem draudiem mūsu drošībai, un mēs to varēsim izdarīt miermīlīgi,” sacīja ASV prezidents.
Obama norādīja, ka visas saistībā ar Irānas kodolprogrammu ieviestās sankcijas paredzēts pakāpeniski atcelt saskaņā ar vienošanās īstenošanas grafiku. Tomēr jautājums par to, kad tieši tās atcelt vēl nav atrisināts, piektdienas rītā atzina Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Intervijā Francijas Radio viņš piebilda, ka Irāna vēlējās, lai sankcijas atceltu nekavējoties.
Tagad iesaistīto puses turpinās vēl sarežģītākas sarunas par detaļām, kā tieši īstenot vispārējo vienošanos, lai jūnija beigās to varētu parakstīt. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās medijiem pauda cerību, kas tas veicinās stabilitāti arī reģionā.
„Šis ir milzīgs panākums sarunu vēsturē. Līdz šim paziņojumos vienmēr tika teikts, ka sarunās ir progress. Šoreiz bija ne tikai progress, mēs arī esam aizvēruši plaisas, kas vēl bija saglabājušās. Tagad mēs esam gatavi izstrādāt vienošanās tekstu. Un tad tas var būt vēsturisks panākums. Jo nākotnes vienošanās parakstīšana, kad mēs to izdarīsim jūnijā, var būt vēsturisks pagrieziena punkts valstu attiecībās ne tikai globālā līmenī, bet arī reģionā,” sacīja Mogerīni.
Bet Izraēlas amatpersonas vienošanos nosauca par „vēsturiska kļūdu” un „bīstamu.” Izraēla, kurai, kā tiek uzskatīts, jau ir atomieroči, brīdināja, ka vienošanās palielina kodolieroču izplatīšanās riskus.
Valsts premjers Benjamins Netanjahu Obama paudis, ka vienošanās „nenobloķēs Irānas ceļu uz bumbu, [bet] to nobruģēs”.
Jau ziņots, ka sarunu laikā lielvalstis vēlējās saņemt skaidras garantijas, ka Irāna nemēģinās izgatavot kodolieročus.
Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atjaunot.
Rietumi pieprasīja Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tam stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrita.
