Intervijā Vācijas laikrakstam "Der Spiegel" viņš izteicies, ka nekad neizslēdz iespēju, ka "cilvēki varētu mainīt savu nostāju un atzīt realitāti".
Spriedze Vašingtonas un Teherānas attiecībās augusi kopš 2018.gada, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās ar Irānu un atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas.
Tomēr Zarifs norādījis, ka Irāna joprojām noskaņota uz sarunām, bet vienlaikus vēlreiz atkārtojis Teherānas prasību atcelt sankcijas.
"Mums nav svarīgi, kas sēž Baltajā namā, - būtiski ir, kā viņi izturas," viņš izteicies. "Trampa administrācija var labot pagātnes kļūdas, atcelt sankcijas un atgriezties pie sarunu galda. Mēs joprojām esam pie sarunu galda - tie bija viņi, kas aizgāja."
"ASV nodarījusi Irānas tautai lielu kaitējumu. Pienāks diena, kad viņiem tas būs jāatlīdzina. Mēs esam ļoti pacietīgi," piebildis Irānas ārlietu ministrs.
Tramps uzskata, ka 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās jāpārskata, jo tā nerisina jautājumu par Irānas ballistisko raķešu programmu un Teherānas lomu reģiona konfliktos. Pārējās lielvalstis, kas parakstīja šo vienošanos, - Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija - ir centušās to saglabāt.
Pēc tam, kad 3.janvārī no ASV bezpilota lidaparāta izšautu raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani, Teherāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus kodolvienošanās noteiktos ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu. 8.janvārī Irāna uz divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, raidīja 22 raķetes.
