Irānai veltīto konferenci Polijā vēl pirms sākšanās vērtē neviennozīmīgi

Šodien Polijas galvaspilsētā Varšavā sāksies divu dienu konference, kurā daudzu pasaules valstu ārlietu ministri spriedīs par turpmāko politiku Tuvajos Austrumos. Šo konferenci kopīgi organizē Amerikas Savienotās Valstis un Polija. Politikas komentētāji tikšanos jau nodēvējuši par anti-Irānas konferenci, kuras mērķis varētu būt stiprināt starptautisku aliansi, kas vērsta pret Teherānu tās kodolprogrammas un reģionālo ambīciju dēļ. Eiropas Savienības ārpolitikas līderi gan tikšanos neapmeklēs, bet Irāna nosaukusi šo onferenci par cirku. Tikmēr tikšanās organizētāja Polija tiek kritizēta par pārāk izteikto vēlmi izpatikt Savienotajām Valstīm, iespējams, uz Eiropas Savienības un NATO vienotības rēķina.

Irānai veltīto konferenci Polijā vēl pirms sākšanās vērtē neviennozīmīgiUģis Lībietis

    Kopš Amerikas Savienoto Valstu lēmuma vienpusēji izstāties no Irānas kodolvienošanās, kas uzlika par pienākumu Teherānai atteikties no savām kodolaktivitātēm apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu, jautājums par attiecībām ar Irānu ir kļuvis ļoti saspīlēts. Galvenokārt jau tāpēc, ka pārējās vienošanās dalībvalstis, īpaši Eiropas Savienības pusē, aktīvi cenšas šo vienošanos saglābt.

    Lai arī oficiāli tiek uzskatīts, ka konference Polijā ir lieliska iespēja ASV prezidenta administrācijai iepazīstināt ar savu Tuvo Autrumu politiku pirms prestižās Minhenes drošības konferences, faktiski šī tikšanās tiek dēvēta par anti-Irānas konferenci.

    Pagājušajā mēnesī, paziņojot, ka šī konference notiks tieši Varšavā, ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo neslēpa, ka Tuvo Austrumu politikas veidošanas pamatā tiešām ir Irānas jautājums:

    ''Darbs pie Irānas nāvējošo ambīciju apturēšanas neaprobežojas tikai ar Tuvajiem Austrumiem. Amerikas draugi no Dienvidkorejas līdz Polijai ir pievienojušies mūsu centieniem apturēt Irānas reģionālo iznīcības vilni, kā arī globālās terorisma kampaņas. Valstis kā vēl nekad iepriekš nostājas mūsu pusē, lai dotu pretsparu Irānas režīmam. Ēģipte, Omāna, Kuveita un Jordānija - visas ir spēlējušas nozīmīgu lomu, lai ierobežotu Irānas mēģinājumus izvairīties no sankcijām.''


    Konferences priekšvakarā arī ASV prezidents Donalds Tramps paudis pārliecību, ka tieši viņa īstenotās politikas dēļ nepilnu divu gadu laikā Irāna ir kļuvusi par pilnīgi citu valsti:

    ''Irāna vairs nav tā pati valsts. Irāna sāk izvest savus cilvēkus no Sīrijas un Jemenas, jo Irāna tagad grib izdzīvot. Irāna bija vara, kas vēlējās pārņemt visus Tuvos Austrumus un iznīcināt pie reizes arī Izraēlu. Tagad situācija Irānā ir pavisam cita – viņiem gandrīz katru dienu notiek kaut kādi nemieri; pateicoties mums, viņu valūta ir nonākusi ielenkumā. Ja mēs īstenojam visas tās lietas, ko esam apsolījuši, Irānai ir problēmas. Es būtu gatavs runāt ar Irānu, kad viņi būs gatavi, bet pagaidām tas tā vēl nav.''

    Starp Varšavā notiekošās konferences dalībniekiem būs arī vairāki citi augstu stāvoši politiskie līderi, piemēram, ASV viceprezidents Maiks Penss un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš līdzīgi kā ASV līderi vienmēr ir brīdinājis par Irānas slēptajiem plāniem. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni ir paziņojusi, ka Varšavā notiekošo konferenci neapmeklēs aizņemtā grafika dēļ, un arī vairākas citas Eiropas Savienības valstis izlēmušas sūtīt nevis ārlietu ministrus, bet gan zemāka ranga diplomātus.

    Tuvajiem Austrumiem veltītā konference notiek tikai dažas dienas pēc tam, kad Irānā tika atzīmēta 40. gadadiena kopš valstī notikušās Islāma revolūcijas.

    Komentējot Varšavā gaidāmo tikšanos, Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs to nosaucis par izmisīgu anti-Irānas cirku. Teherāna pat bija izsaukusi uz konsultācijām Polijas vēstnieku.

    Savukārt konferences laikā Irānas prezidents Hasans Rouhani dosies vizītē uz Sočiem, lai - visai simboliski - runātu ar Krievijas un Turcijas prezidentiem par situāciju Sīrijā pēc gaidāmās ASV spēku izvešanas.

    Šīs konferences dēļ pastiprinātas uzmanības centrā atkal ir nonākusi Polija. Tās ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs ir paudis pārliecību, ka šo divu dienu sarunām vajadzētu likt pamatus rīcības platformai stabilitātes un labklājības vairošanai visā Tuvo Austrumu reģionā. Taču preses un politikas analītiķu vidū tomēr tiek norādīts uz kādu pilnīgi citu Varšavas vēlmi – vēlmi izpatikt Savienotajām Valstīm un veicināt lielāku ASV aizsardzību pret potenciālajiem Krievijas draudiem. Šeit jāatgādina, ka Polija ir ierosinājusi Savienotajām Valstīm izvietot Polijā pastāvīgu militāro bāzi un pat izskanējis ierosinājums šo bāzi nosaukt par Trampa fortu.

    Atsevišķi politikas komentētāji norāda, ka, cenšoties veidot ciešākas saiknes ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Polija riskē nonākt vēl lielākā izolācijā. Izdevums ''Politico'' uzsver, ka līdz šim neviens jautājums nav tik ļoti izkristalizējis ASV un Eiropas sabiedroto atšķirīgos viedokļus, kā strīds par Irānas kodolvienošanos.

    Citi eksperti uzskata, ka Polijas varas iestādes ir tikušas pārsteigtas nesagatavotas un tagad pret pašu gribu ir kļuvušas par Amerikas ārpolitikas apakšuzņēmēju.

    Šādu viedokli ''Politico'' izteicis Varšavā bāzētās ārpolitikas domnīcas “Visegrad Insight” pārstāvis Marčins Zabarovskis. Pēc viņa vārdiem, Polijai tas var draudēt ar ekonomiskām sekām, jo pēdējo gadu laikā diplomāti ir centušies uzlabot attiecības ar Irānu, tādējādi domājot arī par atkarības mazināšanu no Krievijas un alternatīvām dabasgāzes piegādēm no Irānas. Tagad šiem centieniem faktiski ir pārvilkta trekna svītra. Savukārt Eiropas Ārpolitikas padomes Varšavas biroja vadītājs Pjotrs Buras paudis bažas, ka Polijas vadība visas olas ir salikusi vienā grozā, turklāt nevis tikai ASV grozā, bet tieši Donalda Trampa grozā. Pēc viņa domām, tas viss tiek darīts uz Eiropas Savienības attiecību rēķina, kā arī pat uz NATO vienotības rēķina.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti