ASV nacionālo izlūkdienestu direktors Džons Ratklifs ar apsūdzībām par to, ka Krievija un Irāna centusies ietekmēt amerikāņu vēlētājus, nācis klajā laikā, kad līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikušas mazāk nekā divas nedēļas.
„Mēs vēlētos brīdināt sabiedrību, ka mēs esam identificējuši, ka divi ārvalstu aktori – Irāna un Krievija, ir veikušas specifiskas darbības, lai ietekmētu sabiedrisko domu pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Pirmkārt, mēs esam konstatējuši, ka Irāna un Krievija ieguvusi daļu no vēlētāju reģistrācijas informācijas. Šie dati var tikt izmantoti, lai nodotu reģistrētiem vēlētājiem nepatiesu informāciju, kas, kā tās cer, radīs apjukumu, sēs haosu, un graus ticību amerikāņu demokrātijai,” stāstīja Ratklifs.
Izlūkdienestu direktors norādījis, ka Irāna ir nosūtījusi amerikāņiem „mānīgas” e-pasta vēstules ar nolūku iebiedēt vēlētājus, kurināt sociālus nemierus un kaitēt prezidentam Donaldam Trampam. Irāna arī esot izplatījusi video, kas netieši norāda uz to, ka cilvēki varētu iesūtīt krāpnieciskus balsošanas biļetenus, tostarp no ārvalstīm. Tiesa Ratklifs nav paskaidrojis, kā Irāna un Krievija ieguvušas šo informāciju un kā to varētu izmantot Krievija. Reģistrēti demokrātu vēlētāji Floridā un citos svārstīgajos štatos ziņoja, ka ir saņēmuši personīgi adresētas e-pasta vēstules kāda bruņotu kaujinieku grupējuma vārdā. Vēstules adresātiem draudēts, ka ja tie nebalsos par Trampu, grupējums šos cilvēkus vajās.
Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors Kristofers Rejs uzsvēra, ka ASV vēlēšanu sistēmas vēl arvien ir drošas un “elastīgas”.
“Mēs nepieļausim ārvalstu iejaukšanos mūsu vēlēšanās vai jebkādu noziedzīgu darbību, kas apdraud jūsu balsojumu vai grauj sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu iznākumam. Mēs gadiem ilgi strādājam kā kopiena, lai spēcinātu mūsu infrastruktūru, un šodien šī infrastruktūra joprojām ir izturīga - jums jābūt pārliecinātiem, ka jūsu balsis ir svarīga,” norādīja Rejs.
Pēc apsūdzību izteikšanas, ar atbildes reakciju neskopojās nedz Irāna, nedz Krievija. Irāna uz konsultācijām izsauca Šveices vēstnieku Teherānā. Šī valsts jau vairākas desmitgades pārstāv ASV intereses Irānā. Irānas Ārlietu ministrija apsūdzības nodēvējusi par „safabricētām un neveiklām”. Savukārt Kremlis apsūdzības nosaucis par „pilnīgi nepamatotām”.
ASV izlūkdienesti vairākkārt brīdinājuši, ka Krievija, Irāna un Ķīna ir piedalījusies sociālo mediju dezinformācijas kampaņās, kuru mērķis ir ietekmēt ASV vēlētājus.
